Latvijas iedzīvotāju maksātspēja neļauj iegādāties tikai bioloģiski audzētu pārtiku, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
“Mēs kā sabiedrība neesam gatavi maksāt par pārtiku 30-40% lielāku cenu un iegādāties tikai bioloģiski audzētu pārtiku,” pauda Dzelzkalēja-Burmistre.
Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka ieguldot papildu investīcijas, ir iespējams Latvijā pilnībā pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību, taču tirdzniecībā joprojām būs pieejami produkti no visas pasaules, tostarp arī tādi, kas ražoti ar krietni nedraudzīgākām metodēm kā šobrīd tiek pielietotas Latvijā un arī Eiropā kopumā.
“Neviens neaizliegs pircējiem iegādāties produkciju no valstīm, kur tā tiek saražota ar daudz zemākiem standartiem,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre, turpinot, ka tādējādi cilvēki ēdīs pārtiku, kas bieži vien ražota ar diezgan apšaubāmām metodēm.
Tāpat viņa norādīja, ka šobrīd lauksaimniekiem ir nepieciešamība pēc sezonas darbiniekiem, aktīvi tiek meklēti darbinieki zemeņu lasīšanai, drīzumā nogatavosies arī krūmmellenes. Pēc tam arī dārzeņu saimniecībās vajadzēs papildspēkus.
“Esam novērojuši tikai atsevišķus gadījumus, kad cilvēki Covid-19 krīzes laikā darbu meklējuši pie lauksaimniekiem. [..] Daudzviet atalgojums atkarīgs no darba efektivitātes. NVA mājaslapā var redzēt, ka bruto alga ir 800 līdz 1000, 1100 eiro mēnesī,” pauda “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Egils Levits paudis, ka Latvijai, kas savā zīmolā veiksmīgi nes zaļas valsts tēlu, ir jāpanāk arī rīcībpolitika, kas mudina Latvijas lauksaimniecību pakāpeniski pārorientēties uz bioloģisku lauksaimniecību.
1,989 skatījumi