Valsts kontrole veikusi lietderības revīziju par izaicinājumiem pašvaldību personālpolitikā pēc ATR. Diemžēl revīzijā konstatētie trūkumi gan bijušajās, gan jaunizveidotajās pašvaldībās liecina, ka būtiski jāpilnveido izpratne par personāla politikas nozīmi sekmīgai pašvaldību funkciju izpildei. “Tieši cilvēkresursi ir organizācijas vērtīgākais resurss, un darbinieku zināšanas un prasmes ir būtisks priekšnoteikums gan funkciju kvalitatīvai izpildei, gan ekonomiskai rīcībai ar materiālajiem resursiem. Novadu apvienošana radīja vienreizīgu iespēju iegūt un salīdzināt apvienoto novadu pašvaldību līdzšinējos darbības (snieguma) jeb produktivitātes rezultātus un atbilstoši tiem plānot nepieciešamos cilvēkresursus. Izmantojot ATR kā brīdi, kad jaunizveidotajām pašvaldībām ir iespēja sākt “jaunu dzīvi” un pilnveidot bijušo pašvaldību praksi daudzās jomās, revīzijā vērtējām konkrētas iespējas cilvēkresursu vadības pilnveidošanai un arī pievērsām uzmanību – vai pašvaldības neturpina iepriekšējo pašvaldību neatbilstošās prakses. Revīzijā konstatējām trūkumus cilvēkresursu vadībā kā bijušajās, tā jaunizveidotajās pašvaldībās. Aicinām pašvaldības turpmāk neatkārtot “vecās” un novērst konstatētās kļūdas un maksimāli izmantot tās iespējas, kas radušās pēc ATR, t.sk., nodrošinot reālajai situācijai atbilstošu cilvēkresursu vadību,” aicina Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
E.Korčagins arī norāda, ka kopumā pašvaldību funkciju izpildē (neatkarīgi no jomas un lielākoties neatkarīgi no revidētās pašvaldības) Valsts kontrole gadu no gada konstatē neatbilstības. Šī revīzija liek aizdomāties, vai iemesls tam lielā mērā nav meklējams pašvaldību izpratnē un cilvēkresursu pārvaldības organizēšanā. Revīzijā konstatēti trūkumi cilvēkresursu vadībā, kas ietekmējuši gan pareizu atlīdzības izmaksu, gan pašvaldību funkciju izpildi, piem., revīzijā konstatēti trūkumi ēku pārvaldībā. Neskatoties uz to, ka Valsts kontrole pirms diviem gadiem publiskoja revīzijas ziņojumu par trūkumiem šajā jomā, salīdzinoši maz pašvaldību savus atbildīgos darbiniekus ir sūtījuši uz mācībām zināšanu un prasmju uzlabošanai, lai novērstu iepriekš konstatētos trūkumus un uzlabotu ēku pārvaldības praksi.
Cilvēkresursu vadības attīstības problemātiku pašvaldībās kopumā iezīmē arī Valsts kontroles revīzijā veiktā aptauja 36 pašvaldībās. Rezultāti atklāj, ka vien nelielā daļā pašvaldību ir izstrādāta cilvēkresursu stratēģija, savukārt 38% pašvaldību iestāžu personāla speciālistiem trūkst atbilstošas izglītības personālvadības jomā, lai gan šo darbinieku profesionālā kapacitāte ir izšķiroša atbilstošu cilvēkresursu vadības procesu veidošanā.
Revīzijā vērtēti šādi cilvēkresursu vadības elementi: (1) cilvēkresursu plānošana, (2) rezultātu vadība jeb darba izpildes plānošana un novērtēšana, (3) darbinieku atlīdzība un (4) mācību organizēšana darbinieku profesionālai pilnveidei. Revīzijas izlasē iekļautas jaunizveidotās Aizkraukles, Augšdaugavas, Ķekavas, Limbažu, Madonas, Mārupes, Ropažu, Saldus, Tukuma un Valmieras novadu pašvaldības un atsevišķos jautājumos (rezultātu vadība jeb darba izpildes plānošana un novērtēšana, mācību organizēšana darbinieku profesionālajai pilnveidei, kā arī konstatējumi par atlīdzības izmaksas pamatotību) arī bijušās pašvaldības, kas veido jaunos Ropažu un Aizkraukles novadus.
Pašvaldības varētu būtiski ietaupīt resursus, ja nepieciešamo darbinieku skaitu noteiktu, balstoties uz produktivitātes mērījumiem. Revīzijā sadarbībā ar ekspertu tika izstrādāta metodika, lai varētu savstarpēji salīdzināt datus par darbības rezultātiem 10 jaunizveidoto pašvaldību četrās to darba jomās un aprēķināt nepieciešamo darbinieku skaitu. Izmantojot metodiku, revidenti nepieciešamo darbinieku (slodžu) skaitu vērtēja četrās tipiskās pašvaldību darbības jomās – finanšu uzskaite, juridiskais atbalsts, civilstāvokļa aktu reģistrēšana un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana, 10 pašvaldībās.
Pārvērtējot jaunizveidoto pašvaldību pieņemtos lēmumus par nepieciešamo darbinieku (slodžu) skaitu saskaņā ar produktivitātes tendencēm, pēc Valsts kontroles aplēsēm revīzijas izlasē iekļautās jaunizveidoto novadu pašvaldības varētu plānot kopumā pat par 89 darbinieku slodzēm mazāk nekā šobrīd, tā ik gadu ietaupot 1,33 milj. eiro budžeta izdevumus bruto darba samaksai.
Valsts kontrole strādāja kopā ar 8 pašvaldību iekšējiem auditoriem. Revīzijas laikā arī 9 citām ieinteresētajām pašvaldībām tika dota iespēja izmantot Valsts kontroles metodiku. Pēc revīzijas Valsts kontrole plāno pasākumus, lai nodotu uzkrāto pieredzi metodikas izmantošanā pēc iespējas vairāk pašvaldību pārstāvjiem.
Rezultātu vadībā konstatēts, ka darbinieki netiek mērķtiecīgi vadīti uz rezultātu sasniegšanu. Pašvaldības nenosaka vispār vai nosaka neizmērāmus individuāli sasniedzamos mērķus, nosaka vienādas kompetences darbiniekiem dažādos amatos (piem., grāmatvedim un sabiedrisko attiecību speciālistam), kā arī trūkst izpildes prasību konkrētiem amata pienākumiem. ”Rezultātā darba izpildes plānošana un novērtēšana kļuvusi par formālu un nevajadzīgi apgrūtinošu procesu bez fundamentāla mērķa – vadīt darbiniekus labāku rezultātu sasniegšanai,” revīzijā secināto skaidro E.Korčagins.
Revīzijas ietvaros Valsts kontroles veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka attiecībā uz rezultātu vadību praktiski visās (35 no 36 pašvaldībām) pašvaldībās ir novērojama vienlīdz neapmierinoša situācija. Tikai vienas – Liepājas valstspilsētas – pašvaldības darbiniekiem tiek noteikti konkrēti un izmērāmi individuāli sasniedzamie mērķi, kā arī tikai vienā – Jelgavas valstspilsētas – pašvaldībā ir noteiktas konkrētas amata pienākumu izpildes prasības.
Pastāvot formālai pieejai darba izpildes plānošanā un novērtēšanā, nav skaidrs, par kādu rezultātu sasniegšanu darbinieki tiek atalgoti. Darba samaksas kā instrumenta mainīgās daļas (prēmijas, naudas balvas, piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti) mērķis ir motivēt darbiniekus sasniegt pašvaldībai un tās institūcijām svarīgus mērķus. Tomēr revīzijā konstatēts, ka trūkumi mērķu, amata prasību un kompetenču noteikšanā liedz pašvaldībām darba samaksas mainīgo daļu izmantot atbilstoši tās būtībai. Dāsni līdzekļus prēmijām, naudas balvām un piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ir izlietojušas bijušās Garkalnes un Stopiņu novada pašvaldības, kas šobrīd veido jaunizveidoto Ropažu novada pašvaldību. Veicot padziļinātu šo pašvaldību atlīdzības prakses izvērtējumu, Valsts kontrole konstatēja 2021. gada pirmajā pusē vien nepamatoti iztērētu finanšu līdzekļu risku 154,7 tūkst. eiro apmērā un neatbilstoši labai praksei izlietotus 47,3 tūkst. eiro. “Diemžēl formālā darba izpildes plānošanas un novērtēšanas pieeja tiek turpināta arī jaunizveidotajā Ropažu novada pašvaldībā, kurā konstatēti tie paši trūkumi (mērķu, amata prasību un kompetenču noteikšanā), kas apvienoto novadu pašvaldībās. Neskatoties uz pastāvošajiem trūkumiem, pašvaldība 2022. gada budžetā prēmijām un naudas balvām ir paredzējusi izlietot 400 tūkst. eiro,” norāda E.Korčagins.
Revīzijā ir konstatēta arī Atlīdzības likumam neatbilstoša speciālo piemaksu u.c. vispārējo piemaksu un atlaišanas pabalstu piešķiršana 74 731 eiro apmērā. Par minēto Valsts kontrole informēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Tāpat Valsts kontroles padome lems par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarītu zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu, atbilstoši pilnvarām, ko paredz 2019. gada grozījumi Valsts kontroles likumā.
Pašvaldībās kopumā trūkst mērķtiecīgas pieejas profesionālajai pilnveidei, kas var radīt negatīvu ietekmi uz pašvaldības funkciju izpildes kvalitāti. Proti, mācības un attīstības pasākumi netiek organizēti, balstoties noteiktos mērķos, kas jāsasniedz, un uzlabojumos, kas nepieciešami. Turklāt uz mācībām sūta tikai mazu daļa darbinieku – lielākoties projektu vadībā, kancelejā/lietvedībā, finanšu/grāmatvedībā un izglītībā nodarbinātos. “Šāda pašvaldību prakse nesekmē vienmērīgu personāla profesionālo attīstību un jau ir bijis iemesls nekvalitatīvai funkciju izpildei. Pašvaldībām turpmāk vajadzētu mērķtiecīgāk un vairāk ieguldīt darbinieku profesionālajā pilnveidē,” norāda E.Korčagins.
1,054 skatījumi