Nav saprotams, kā Skultes terminālis ir dabūjis nacionālo interešu objekta statusu, intervijā “Neatkarīgajā” pauda Piekrastes vides aizsardzības biedrības aktīviste Marta Timrota.
“Kur ir izpēte, ka Latvijai nepieciešams terminālis? Tas ir vienkārši apgalvojums, ka tā tas ir. Bet mēs vēlamies atbildes, ko neesam saņēmuši kopš 2019. gada un pat ilgāk – kopš 2016. gada – kad vispār sākās runas, ka gāzes terminālis Skultē varētu būt. Desmit gadus atpakaļ pētījumā ar ārvalstu ekspertu piesaisti tika apskatīti varianti par gāzes termināli Ventspils, Liepājas un Rīgas ostās. Skulte tur vispār netika pieminēta ne ar vienu vārdu,” pauž Timrota.
Viņa norādīja arī uz to, ka gāzes vada no Skultes taču šobrīd nav, un lai gāzes vadu ieliktu, vajadzēs atņemt zemi vairāk nekā 90 īpašniekiem.
“Mana kaimiņiene izteica brīnišķīgu salīdzinājumu. Termināla piedāvājums izskatās tā, ka vidusskolēns atnāk un pieprasa sev tiesneša diplomu. Eksāmenus viņš sola nokārtot pēc tam, bet tiesības strādāt, segt viņa mācību maksu un piešķirt citus labumus viņam vajag tūlīt. Jebkurā biznesa projektā ir vajadzīgs risku un ieguvumu izvērtējums, bet šeit nekā tāda nav. Tomēr projektam tiek piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. Kāpēc?! Mās nesaprotam, kā ar tik baltiem diegiem šūts kaut kas var nonākt tādā statusā. Tā nav bažas, ka mums šis kaut kas aizsegs saulrietu. Mēs, kas tur dzīvojam, atšķirībā no tā, kurš dzīvo Jelgavā, katru dienu redzēsim valsts negodīgas pārvaldības piemēru,” sacīja biedrības pārstāve.
“Viņi uzsver, ka viņu terminālī regazifikācijas [sašķidrinātas gāzes atgriešanās gāzveida stāvoklī] process būšot vislētākais. Pēc daudziem lūgumiem vispār kaut ko paskaidrot par šo projektu, mēs saņēmām aprakstu par to iekārtu, kas regazifikāciju nodrošinās. Bet tā bija tikai kopija no iekārtu ražotāja reklāmas par iekārtu vispār, nevis paskaidrojums, kā šī iekārta darbotos konkrētajā vietā Skultē, ja to tur izstādītu. Vides speciālisti mums apstiprināja, ka šis patiešām izskatās pēc lēta projekta, kas videi nedraudzīgs, ražo CO2 izmešus un uzsilda apkārtējo jūras ūdeni, kam sākotnēji jābūt aukstam. Vidusjūrā šāda regazifikācijas iekārta strādāt nevar. Tā, lūk, viņi pieprasa tiesības izmantot Baltijas jūru Latvijas teritoriālajos ūdeņos vēl bez tā, ka pieprasa Latvija garantijas viņu ieguldījumu atpelnīšanai. Pieprasa tiesības ierakties Latvijas zemē 40 kilometru garumā. Viņi piedāvā lētu termināli, bet nepasaka, kas apmaksās katra kuģa stāvēšanu šajā terminālī vismaz sešas dienas, cik ilgā laikā iespējams regazificēt kuģa kravu. Regazifikācija notiek kuģa izkraušanas laikā, kas palielina gāzes noplūžu risku,” pauda Timrota.
Salīdzinot ar otru pretendentu, viņa uzsvēra, ka Kundziņsalas projektā vismaz vieta ir izvēlēta pareizi. Uz to norādīja jau Ekonomikas ministrijas 2011. gada pētījums. Rīgas ostā ir nepieciešamie kuģu ceļu dziļumi, ir infrastruktūra, ir iespēja pieslēgties netālu jau esošam gāzes vadam, lai izveidotu savienojumu ar Inčukalnu. Rīgas ostā jau ir termināļi, kas pārkrauj bīstamās kravas un tāpēc ir arī avāriju gadījumiem apmācīti cilvēki un tehnika. “Ja avārija notiek vienā terminālī, palīgā var nākt no citiem termināļiem. Turklāt tad jāizdara dažu minūšu laikā, kamēr noplūdušās vielas vēl nav paguvušas iztvaikot, tvaiku mākonī nav uzšķilta dzirkstele un nav noticis sprādziens,” piebilda aktīviste.
Timrote pauda: “Lai Skultes gāze nonāktu esošajās iekārtās, Skultes gāzes vads jāpieslēdz jau esošajam gāzes vadam, bet tas nozīmē, ka laikā, kamēr nāks gāze no Skultes, Inčukalns nevarēs pieņemt nekādu citu gāzi. Tas, savukārt, nozīmē, ka Latvija nevarēs izpildīt savus līgumus un saistības par brīvo gāzes tirgu. Nav runa par Krievijas gāzi, kuras pieņemšanai drīz stāsies spēkā pieņemšanas aizliegums Latvijas pusē un kuru jau nepiegādā Krievijas puse, bet par gāzi no Klaipēdas vai Igaunijas un Somijas.”
“Ja Skultes termināļa līdzīpašnieks Pēteris Ragaušs apgalvo, ka viņa terminālis būšot pats lielākais un pats lētākais, tad tas nozīmē tehnoloģiju ar jūras ūdens sildīšanu un globālās sasilšanas ietekmes pastiprināšanu. Patlaban somi veic pētījumu par Baltijas jūras ūdens ķīmisko sastāvu un ir atraduši ūdens augšējos slāņos daudz vairāk metāna, nekā būtu dabiski un pieļaujami. Tādu risku uzskaitījumu varētu vēl turpināt. Tāpēc mēs visu laiku prasām: “Dodiet, dodiet, rādiet tehnoloģijas, nosauciet termināla pārkraušanas apjomus” utt. Mēs neesam saņēmuši nekādas atbildes, bet terminālis gan ir dabūjis nacionālo interešu objekta statusu. Kā to varēja iedot projektam, kam nekā nav?” turpināja Timrote.
Viņa norādīja, ka problēma nav pati situācija, bet nekaunība, ar kādu šī situācija tiek izmantota: “Latvijai ir gāzes vadu savienojumi ar Igauniju un Somiju, ar Lietuvu un Poliju. Ar tiem pietiek, lai apgādātu Latviju ar gāzi bez Krievijas gāzes. Latvijai ir vajadzīgs kas cits – ir vajadzīgi gāzes iepircēji ar pieredzi un reputāciju, kuras dēļ bankas finansē darījumus ar gāzi. Mums ir tikai “Latvenergo”, kamēr Somijā šādu pircēju ir 30-40.”
Viņas ieskatā, Latvijas problēma ir gāzes pircēju, nevis infrastruktūras trūkums: “Es neredzu nevienu plusu no termināļa, bet mīnusos nenormāls risks, starptautisko līgumu neievērošana, pilnīgi nevajadzīga konkurence un attiecību bojāšana ar Lietuvu un Igauniju.”
“Mūsu biedrībā ir pārstāvji no zemes gabalu īpašniekiem, kuri jūtas apdraudēti, bet viņi tiek turēti neziņā, kur tad tas gāzes vads īstenībā ies. Līdz ar to viņi nevar prasīt nekādu kompensāciju par savu īpašumtiesību aizskārumu. Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis arī piedalījās mūsu 11. septembra protesta akcijā. Arī viņam neviens nav paskaidrojis, kāpēc gāzes terminālis jābūvē kūrortpilsētā,” uzsvēra Timrote.
992 skatījumi