Kaut gan sabiedriskās ēdināšanas nozare ir viena no visvairāk krīzē skartajām nozarēm, kuras darbība tika teju paralizēta Covid-19 izplatības mazināšanas nolūkos, pēc īsas atelpas tieši šai nozarei valdība atkal piemērojusi ierobežojumus. Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis valdības piektdien pieņemto lēmumu nosauca par populismu. Viņš, tāpat kā ikviens viesmīlības nozarē strādājošais, cer uz valdības veselo saprātu, šodien lemjot par Covid-19 ierobežošanas pasākumiem un iespējamo atbalstu nozarei.
Ekonomikas ministrija atzīst, ka Latvijā Covid-19 ierobežojošie pasākumi īpaši negatīvi ietekmējuši tūrisma, restorānu un ēdināšanas sektora, izklaides, pasākumu rīkošanas un citus pakalpojumu sniedzējus. Tieši skarto nozaru pievienotā vērtība veido gandrīz 800 miljonus, kas ir 2,9% no IKP. 2019. gadā šajās krīzes skartajās nozarēs bija 60 tūkstoši darba vietu jeb 7% no kopējā aizņemto darba vietu skaita, tajā skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādāja 32,1 tūkstotis, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē ‒ 11,7 tūkstoši, tūrisma un nomas nozarē ‒ 4,2 tūkstoši.
Uzņēmējiem sāk nolaisties rokas
Piektdien, lemjot par iespējamiem aizsardzības pasākumiem, valdība vislielākos inficēšanās draudus ar Covid-19 saskatīja tieši viesmīlības nozarē. Lai mazinātu Covid-19 izplatīšanos, sabiedriskajai ēdināšanai atkal tika noteikti viesu pulcēšanās un darba laika ierobežojumi. Proti, ar 1. jūliju sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkst strādāt no plkst. 6.30 līdz plkst. 24.00. Un, lai mazinātu drūzmēšanās iespēju, pie viena galdiņa telpās kopš 11. jūlija drīkst atrasties ne vairāk kā 4 cilvēki, bet ārā ‒ ne vairāk kā 8 cilvēki. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai kafejnīcu un restorānu apmeklētāju skaits atkal automātiski tiek samazināts uz pusi.
Jenzis uzsver, ka piektdienas valdības ārkārtas sēdes iznākums viņam bijis pārsteigums. “Ministru kabineta dienas kārtībā bija divi jautājumi ‒ viens par nepieciešamajiem pasākumiem Covid-19 ierobežošanai, otrs – par atbalstu viesmīlības nozarei. Atbalsta jautājuma skatīšana tika atlikta, un es ceru, ka vismaz šodien valdība to izskatīs, savukārt, lemjot par aizsardzības pasākumiem – tika atbalstīts Veselības ministrijas rosinājums,” stāsta J. Jenzis.
Tiesa, arī pašu ministru vidū šis lēmums netika uzņemts ar vienprātīgu sajūsmu. “Mani tiešām apbēdina fakts, ka epidemioloģiskā situācija valstī ir pasliktinājusies un tādēļ cieš tieši viesmīlības nozare. Esam daudz strādājuši ar nozares uzņēmumiem, lai nodrošinātu drošu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, kā arī visas nozares darbu. Aicinu uzņēmējus un klientus būt maksimāli atbildīgiem, jo pēdējo dienu statistika pierāda riskus un situācijas trauslumu,” uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Cer, ka atbalsts nenāks pat vēlu
Šodien valdība ieplānojusi lemt par atbalstu viesmīlības nozarei, uz ko ar cerībām raugās J. Jenzis, vienlaikus neizslēdzot situācija, ka dažiem uzņēmumiem palīdzība varētu nākt par vēlu.
“Gan Eiropas komisijai, gan Valsts prezidentam Egilam Levitam esam vairākkārt norādījuši, ka pretēji Eiropas Komisijas rekomendācijām par precīzi mērķētu atbalstu, Latvijā tāds nav bijis. Ekonomikas ministrija ir virzījusi vairākus atbalsta modeļus izskatīšanai valdībā, bet līdz šim tie visi ir noraidīti. Tajā pašā laikā, ja atceramies, valdība pandēmijas sākumā solīja, ka valsts rīcībā ir tik daudz naudas, lai pietiktu krīze cietušo atbalstam. Pagaidām tas ir bijis tikai solījums. Joprojām ceram, ka vismaz šodien valdība beidzot skatīs šo jautājumu un iedarbinās vismaz kaut kādu atbalsta mehānismu, un tas nebūs pēdējais,” ar cerībām sacīja J. Jenzis.
Visticamāk, valdība tiešām šodien varētu izlemt par labu viesmīlības nozares atbalstam, taču nav pārliecības, ka naudas tiešām pietiks visiem.
Ekonomikas ministrija (EM) atzīst, ka šim atbalstam pieejamais finansējums ‒ 19,2 miljoni eiro pietiek vien 62% no atbalstāmās nozares saimnieciskās darbības veicējiem, jo, ja šo atbalstu pieprasītu visi 7356 uzņēmumi, kuri teorētiski atbilst kritērijiem, tad vajadzētu 31 miljonu eiro. Taču, tā kā EM cer, ka atbalstam pieteiksies vien 40% līdzīgi kā dīkstāves pabalstam, tad ar nepilniem 20 miljoniem eiro varētu pietikt.
Jenzis arī brīdina, ka daļa tūrisma nozarē strādājošo uzņēmumu, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, šobrīd nopietni apsver iespēju pārcelt savu galveno darbību uz kādu no kaimiņvalstīm, jo Lietuvā atbalsts krīzē ir lielāks un tirgus plašāks nekā Latvijā. Arī Igaunijā uzņēmumiem tiek sniegts valsts atbalsts, bet birokrātija ir mazāka. “Tas viss ir jāņem vērā, plānojot valsts attīstību ilgtermiņā,” sacīja J. Jenzis.
Viņš atgādina, ka nozare jau vairākkārt ir rosinājusi jautājumu par PVN samazināšanu viesmīlības nozarei, kas šajā krīzes situācijā būtu reāls atspaids ne tikai uzņēmējiem, bet arī klientiem. “Šādu risinājumu ir izvēlējušās vairākas ES valstis, bet ne Latvija. Izskatās, ka nav politiskās gribas to atbalstīt. Sociālais dialogs starp valsti, darba devējiem un darba ņēmējiem bija svarīgs gan pirms pandēmijas, gan pandēmijas laikā, gan arī pēc tās, jo tikai tā var pieņemt izsvērtus jautājumus. Viesmīlības un citu nozaru asociācijas krīzes laikā ir veltījušas lielas pūles, lai strādātu pie risinājumiem, kas palīdzētu valstij neiegrimt krīzē un maksimāli ātri no tās atkopties, bet diemžēl lielākajā daļā gadījumu darbs palicis bez rezultātiem. Ne vienas vien nozares speciālisti ir atzinuši, ka viņiem vairs nav spēka gatavot priekšlikumus, kuri tiek noraidīti, pat neizskatot,” atklāti secina J. Jenzis.
nra.lv
1,215 skatījumi