Augstākā tiesa (AT) ir atteikusies izskatīt Aivara Lemberga blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas lēmumu izbeigt tiesvedību lietā, kurā politiķis pieprasīja kompensāciju par viņam iepriekš noteiktajiem amata ierobežojumiem.
Kā zināms, pērn augustā Lemberga pilnvarotā pārstāve advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva vērsās Tieslietu ministrijā (TM) ar iesniegumu, prasot atlīdzināt zaudējumus, kuri Lembergam radušies sakarā ar nepamatoti ilgi piemēroto drošības līdzekli – liegumu pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus. TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs 11. oktobrī lēma atteikt izdot Lembergam labvēlīgu administratīvo aktu saistībā ar prasījumu par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Likumā noteiktajā kārtībā Lembergs ar Nikuļcevas starpniecību lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kura pieņēma Lemberga pieteikumu izskatīšanai.
Lembergs tiesā prasīja izdot viņam labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru viņam tiktu atlīdzināti 244 182 eiro zaudējumi un 27 000 eiro nemantiskais kaitējums.
Pieteikumā tiesai uzsvērts, ka minētais drošības līdzeklis piemērots no 2007. gada 13. augusta līdz 2021. gada 22. februārim, tas ir, 13 gadus, 6 mēnešus un 9 dienas. Tur norādīts, ka drošības līdzekļa piemērošana nedrīkst pildīt soda funkciju. Drošības līdzeklim ieilgstot, tas līdzinās soda izpildei, un tādējādi tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija. Atgādināts, ka kopš drošības līdzekļa piemērošanas sākuma ir notikušas trīs pašvaldību vēlēšanas – 2009., 2013. un 2017. gadā. Vēlēšanās Lembergs ar pārliecinošu balsu vairākumu guvis tautas uzticību, taču, liedzot viņam pildīt amata pienākumus, tiesa ir ignorējusi sabiedrības vēlmi redzēt Lembergu deputāta statusā un domes priekšsēdētāja amatā. Tādējādi valstī negatīvi ietekmēti politiskie procesi un traucēts vēlētājiem realizēt savu politisko gribu.
Prasības juridiskajā pamatojumā teikts, ka “tik ilga drošības līdzekļa noteiktas nodarbošanās aizlieguma piemērošana, turklāt bez skaidras, uz faktiem balstītas tiesas motivācijas par šāda drošības līdzekļa piemērošanas un turpināšanas nepieciešamību, ir prettiesiska”.
Tāpat norādīts, ka tieši TM ir pilnvarota vērtēt tiesas rīcības prettiesiskumu. To paredz Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums.
Tiesa gan atzina, ka lietā nav pamata lemt par kaitējuma atlīdzinājumu, jo nepastāv kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats – ne kompetentā tiesa, ne amatpersona attiecīgajā procesā nav konstatējusi prettiesisku rīcību.
Tas noticis, neskatoties uz to, ka konkrētā gadījumā noteiktais drošības līdzeklis noteiktas nodarbošanās aizliegums – aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus – kā pamattiesību piedalīties valsts un pašvaldību darbībā un pildīt valsts dienestu un pamattiesību izvēlēties nodarbošanos un darbavietu ierobežojums pārkāpj Satversmes 101. panta pirmajā teikumā un 106. panta otrajā teikumā garantētās pamattiesības un ir prettiesisks.
Lembergs gan iepriekš jau norādījis uz to, ka necer, ka viņa lūgumi varētu tikt apmierināti, jo, pēc politiķa teiktā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau esot nodiktējis tiesai, ko tai darīt.
Foto: F64
1,745 skatījumi