Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes sēdē un Zemgales Biznesa dienā, kura, ņemot vērā šā brīža epidemioloģisko situāciju, noritēja tiešsaistē, uzņēmēji pievērsās tādam būtiskam jautājumam kā finanšu un nodokļu pārvaldība, norādot, kā Covid-19 pandēmijas laikā nepieciešams, lai valdības pieņemtie atbalsta instrumenti būtu efektīvi un sasniegtu mērķi – tos uzņēmumus, kuriem ierobežojumu dēļ būtiski samazinājies apgrozījums. Tieši no tā, cik kvalitatīvi tiks īstenota atbalsta, būs atkarīgs, cik ātri Latvijas ekonomika atkopsies no krīzes.
Kā Zemgales Biznesa dienas atklāšanā uzsvēra LTRK viceprezidents Imants Kanaška, šā brīža situācijā finanšu pārvaldība vairs nav balstīta uz biznesa loģiku, jo to ietekmē būtiski ārējiem procesi, tostarp valdības noteiktie ierobežojumi un straujas pasaules ekonomikas izmaiņas.
“Pandēmijas laikā Latvijā izveidotas dažādas atbalsta programmas uzņēmumiem, kurus skārusi Covid-19 krīze, taču ne vienmēr atbalsts sasniedzis mērķi, ko atzīst ne tikai uzņēmēji, bet arī Latvijas Banka un finanšu uzraudzības institūcijas. Piemēram, granti nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai – janvārī saņemti 3610 pieteikumi šim atbalsta instrumentam, kas, ņemot vērā, ka Latvijā reģistrēti gandrīz 190 tūkstoši uzņēmumu, ir ļoti niecīgs skaits. Arī Valsts Prezidents ir aicinājis ne tikai sniegt uzņēmējiem lielāku atbalstu, bet ierosinājis konkrētas lietas, tostarp – komunālo un īres rēķinu apmaksu tiem uzņēmumiem, kuru darbība ierobežojumu dēļ ir pārtraukta vai stipri ierobežota,” situāciju skaidroja I.Kanaška.
Ar Zemgales uzņēmējiem daudz diskutēts par kritērijiem atbalsts instrumentu saņemšanai, un ir skaidrs, ka uzņēmējdarbību apgrūtinājusi valdības lēmumu neparedzamība, kā arī nepietiekamais atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem. Citās Eiropas Savienības valstīs par uzņēmēju atbalstu domāts krietni vairāk, piemēram, Čehijā ierobežojumu dēļ slēgto uzņēmumu darbiniekiem automātiski tiek izmaksāts dīkstāves pabalsts 100% apmērā no darba algas, Beļģija no 12% uz 6% samazināja PVN līdzņemamajam ēdienam, tādējādi uzlabojot naudas plūsmu ēdināšanas uzņēmumos, savukārt Vācijā uzņēmumiem ir iespēja saņemt subsīdiju komunālajiem izdevumiem līdz 50 000 eiro mēnesī, vienreizēju pabalstu 75% apmērā no 2019.gada novembra apgrozījuma un no 19% uz 6% samazināts PVN pārtikai.
“Jo ātrāk izdosies apstādināt Covid-19 izplatību, jo ātrāk atgriezīsimies normālās sliedēs, tādēļ ļoti būtiska ir vakcinācija. Pēdējās nedēļās, vairākkārtīgi tiekoties ar jauno Veselības ministru, ir skaidrs, ka problēmas rada priekšgājējas nepārdomātie lēmumi – nepietiekami pasūtītais vakcīnu daudzums un kompleksa veselības jomas darbības plāna pandēmijas laikā trūkums. Šobrīd tas viss jāglābj, bet paredzams, ka tuvākā pusgada laikā uz būtiskām izmaiņām cerēt nevaram,” piebilst I.Kanaška.
Analizējot šā brīža situāciju un nākotnes prognozes, LTRK Politikas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Lielpēteris norādīja, ka Latvijas iekšējā kopprodukta (IKP) kritums 2020.gadā ir bijis mazāks (ap 5%) nekā lēsts Covid-19 pandēmijas sākumā, taču ekonomiskā situācija krasi atšķiras nozaru griezumā. “Gan Latvijas Banka, gan Finanšu ministrija prognozē, ka ekonomika sāks atkopties 2021. gadā, bet pirmskrīzes ekonomikas līmenis tiks sasniegts vien 2022.gadā,” norāda J.Lielpēteris.
LTRK rosina izmaiņas pašreizējos atbalsta instrumentos, lai maksimāli daudz uzņēmēji varētu saglabāt likviditāti un turpināt darbu, jo statistika liecina, ka valsts atbalsts nesasniedz plānotos apjomus. Tā, piemēram, LTRK aicina ieviest vienkāršus, ilgtspējīgus, taisnīgus un tālredzīgus atbalsta rīkus; paredzēt darbnespējas apmaksu 100% apmērā no valsts budžeta līdzekļiem līdzšinējo 80% vietā; piešķirt VSAOI atlaides, saglabājot līdzekļus uzņēmumos un pārskatīt IIN regulējums attālinātā darba apstākļiem.
1,556 skatījumi