Latgales apgabaltiesa secinājusi, ka bijušie “Parex” bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis maldinājuši valsti un liek viņiem atmaksāt 124 miljonus eiro, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Vēl pagājušajā gadā Ekonomikas ministrija vērtēja, vai ar bijušajiem “Parex” bankas akcionāriem būtu jāslēdz izlīgumus. Taču tagad Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis tiesas zālē saņēmuši triecienu. Latgales apgabaltiesa lēmusi, ka viņiem valstij jākompensē zaudējumi – 124 miljoni eiro.
“Parex banka” bija otra lielākā kredītiestāde Latvijā. 60% no visas bankā noguldītās naudas bija no Krievijas un citām postpadomju valstīm. Globālās finanšu krīzes priekšvakarā, 2008.gada vasarā, no “Parex” sāka aizplūst nauda, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aizrādīja, ka riskantos kredītos izsniegts pārāk daudz.
“Parex” īpašnieki Finanšu ministrijai lūdza bankā noguldīt 300 miljonus latu. Ministrija atbildēja, ka Valsts kasē tādas naudas nav. Divas nedēļas vēlāk, “Parex” akcionāri jau vērsās valdībā un lūdza banku glābt.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs brīdināja, ka “Parex” bankrots iedragās Latvijas finanšu sektoru. Ivara Godmaņa valdība nolēma pārņemt 51% akciju un ieguldīt bankā 200 miljonus. 10. novembrī finanšu ministrs Atis Slakteris, “Hipotēku bankas” prezidents Inesis Feiferis un Valērijs Kargins noslēdza ieguldījumu līgumu. Tas izglāba banku un ļāva tajā turpināt saimniekot Karginam un Krasovickim.
Pēc līguma parakstīšanas nauda no bankas sāka aizplūst vēl straujāk. Taču “Parex” neapturēja līdzekļu izmaksas un kredītu izsniegšanu. Kad 1.decembrī tas beidzot tika izdarīts, no bankas bija aizplūdis vairāk nekā pusmiljards latu.
Starptautisko aizdevēju spiediena rezultātā “Parex” baņķieri zaudēja amatus, taču bija jau par vēlu. Kopumā valsts “Parex” ieguldīja 1,7 miljardus eiro. Daļu izdevies atgūt, bet vēl neatgūti palikuši 654 miljoni eiro.
“Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” izpilddirektors Vladimirs Loginovs
“Process nav beidzies, līdz ar to kaut ko vēl izdosies atgūt un atmaksāt, bet skaidrs, arī pašā sākumā bija skaidrs, ka visu naudu atgūt nebūs iespējams, līdz ar to, es domāju, ka tie zaudējumi būs izkristalizējušies pēc dažiem gadiem.”
Mazināt valsts zaudējumus Privatizācijas aģentūra vēlējās, piedzenot no bijušajiem “Parex” akcionāriem. Līdz šim valsts labā atguvusi 4,5 miljonus eiro.
Strīds risinājies 20 civilprocesos. Divos lielākajos janvāra beigās nolasīts otrās instances spriedums. Rīgas apgabaltiesā valsts no baņķieriem mēģināja pietiesāt 81 miljonu eiro, jo “Parex” vadībā viņi slēguši bankai neizdevīgus darījums ar radiem un draugiem. Tiesa lēma Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim par labu.
Savukārt Latgales apabaltiesa lietā par valstij nodarītiem zaudējumiem bijušajiem akcionāriem piesprieda maksāt 124 miljonus eiro. Tā ir līdz šim lielākā valsts uzvara strīdā ar abiem baņķieriem.
Kompensācija 117 671 498,74 eiro
Atlīdzība par zaudējumiem 6 664 623,42
Latgales apgabaltiesas tiesnesis Ilmārs Stivriņš skaidro, ka starp pusēm tika noslēgts ieguldījuma līgums, kurā akcionāri, bankas akcionāri uzņemās sava veida atbildību, savukārt valsts piekrita palīdzēt.
Prasītāji uzskatīja, ka, parakstot ieguldījuma līgumu, pēc viņu domām, netika sniegta patiesa un pilna informācija par bankas tā brīža finansiālo situāciju.
Starp valsti un akcionāriem noslēgtais līgums joprojām ir konfidenciāls, taču tiesas spriedums ļauj tajā ieskatīties. Dokumentā iekļauts punkts, ka akcionāriem ir pienākums segt zaudējumus, ja melojuši par bankas stāvokli.
No sprieduma: Ieguldījuma līguma 6.1. punkts paredz: “Akcionāri ar šo apņemas pēc pircēja pirmā pieprasījuma šādā pieprasījumā norādītajā termiņā samaksāt Sabiedrībai kompensāciju, kuras apmērs ir vienlīdzīgs ar to Sabiedrības zaudējumu apmēru, kas nav pienācīgi atspoguļoti Sabiedrības pārskatos uz noslēguma datumu. Šeit noteiktā samaksas termiņa nokavējuma gadījumā pircējam ir tiesības nekavējoties realizēt ķīlas tiesības uz ieķīlāto īpašumu saskaņā ar ķīlas līgumiem un izmantot citas ķīlas līgumos noteiktās tiesības, un/vai pircējs ir tiesīgs prasīt no akcionāriem līgumsoda samaksu 0,5% apmērā no laikā nesamaksātās summas par katru nokavējuma dienu.”
Līguma 6.3. punktā pielīgts, ka akcionāri ir solidāri atbildīgi un viņiem ir pienākums atlīdzināt pircējai un bankai jebkurus, tai skaitā, visus tiešos un netiešos zaudējumus, kas tiem radušies, ja akcionāri neizpilda vai nepienācīgi pilda jebkurus viņiem šajā līgumā noteiktos pienākumus, vai nav patiesi vai precīzi jebkuri no šajā līgumiem noteiktajiem apliecinājumiem vai garantijām.
Zvērināts advokāts, “Possessor” pārstāvis Agris Bitāns komentē: “Pārbaudot bankas patieso stāvokli, atklājās, ka ir virkne, radās aizdomas, ka ir virkne noslēgtu darījumu, kas ir noslēgti uz ekonomiski vai saimnieciski bankai neizdevīgiem noteikumiem, un arī virkne apliecinājumu par bankas stāvokli neatbilst tiem rādītājiem, kādiem vajadzēja būt.”
“Par šo spriedumu viennozīmīgi atbildētāji sniegs kasācijas sūdzību Latvijas Republikas Augstākajā tiesā, jo uzskata šo spriedumu par netaisnīgu, nepamatotu un nepareizu. Vai tiešām šīs te gan globālās, gan lokālās finanšu, nekustamo īpašumu krīzes rezultātā radies bankas kredītportfeļa vērtības samazinājums ir tā lieta, par ko jāatbild akcionāriem, kas 2008.gadā valstij nodeva pilnībā darbojošos kredītiestādi ar pietiekami lielu kredītportfeli un aktīviem,” norāda Zvērināts advokāts, Valērija Kargina pārstāvis Olavs Cers.
Auditoru “PricewaterhouseCoopers” ziņojums liecina, ka nedēļu pirms bankas pārņemšanas, tās drošības uzkrājums kredītportfelim bija 73 miljonu latu mazāks par vajadzīgo. “Parex” bijušie akcionāri noliedz, ka būtu valsti maldinājuši.
“Tiesa ņēma vērā apstākļus, ka savā ziņā tomēr par šiem trūkumiem, kapitālsabiedrības trūkumiem, finansiālām problēmām, slēdzot šo līgumu, arī valstij kā pircējam pastāvēja iespējas identificēt un ņemt tos vērā,” saka Latgales apgabaltiesas tiesnesis Ilmārs Stivriņš.
Ja arī nākamajā instancē tiesa uzskatīs, ka Karginam un Krasovickim jākompensē zaudējumi, tas nenozīmē, ka valsts kaut ko saņems. Garantēta būtu tikai dažu miljonu eiro vērtu nekustamo īpašumu iegūšana Rīgā un Jūrmalā. Tos baņķieri devuši kā ķīlu 12 gadus vecajam ieguldījuma līgumam ar valdību.
“Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” izpilddirektors Vladimirs Loginovs norāda:“Es domāju, ka visas summas piedzīšana būs gana sarežģīta, jo tādu zināmu aktīvu šobrīd nav daudz. Ir daži aktīvi, kas mums ir zināmi un uz kuriem arī nodrošinājumi ierakstīti.”
Prāvas gaitā Kargins un Krasovickis Ekonomikas ministrijai izteica piedāvājumu: abas puses aptur tiesāšanos, un valsts var paturēt ieķīlātos īpašumus un tā ietaupa uz advokātiem. Bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro uzdevumā ministrija to lika izvērtēt. Advokātu biroja “TGS Baltic” secinājums bija, ka valstij slēgt izlīgumu par tādiem nosacījumiem nav lietderīgi.
Zvērināts advokāts, Valērija Kargina pārstāvis Olavs Cers uzsver: “Tiesvedība šobrīd turpinās jau 11 gadus. Otrkārt, kopējā celto prasību summa ir sirreāla, tie ir 230 miljoni eiro. Un pat, ja kādā tālā nākotnē izdotos visas šīs prasības uzvarēt valstij, tad šādu summu piedziņa, būsim reāli, nav iespējama. Un, treškārt, uz ko mēs vērsām uzmanību, ir tas, ka valstij jau līdz šim tiesvedības izmaksas šajos procesos ir sasnieguši apmēram četrus miljonus eiro.”
Zaudējuma gadījumā Kargins grasoties vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā vai Eiropas Savienības tiesā, jo ilgās tiesvedības esot pielīdzināmas vajāšanai. Savukārt “Parex” bankā palikušo baņķieru un viņu ģimenes locekļu noguldījumu neizmaksāšana esot piesavināšanās.
Uz “Nekā personīga” jautājumu, vai principiāli šajā situācijā akcionāriem vai valdes locekļiem būtu jāuzņemas atbildība, Cers atbildēja, ka valdes locekļi un akcionāri šajā gadījumā savu atbildību jau ir izpildījuši. Arī viņiem pašiem šajā bankā bija ieguldījumi. “Kargina un Krasovicka kungam kopā tanī brīdī, kad banku viņi nodeva valstij, bija viņu noguldījumi apmēram 71 miljona eiro vērtībā, kurus viņi atpakaļ nekad nav saņēmuši, tos valsts paturējusi sev,” viņš atgādina.
Iespējamā mierizlīgumā Ekonomikas ministrija vēlējusies iekļaut arī aizliegumu Karginam un Krasovickim nodarboties ar uzņēmējdarbību. Kopš “Parex” kraha viņi ir nemanāmi, taču “ātro kredītu” firmās un Jūrmalas restorānu biznesā saimnieko viņu dēli.
Gan “Parex” akcionāriem, gan valsts amatpersonām izdevies izvairīties no kriminālatbildības par 2008.gada notikumiem. Kriminālprocesi par baņķieru centieniem paglābt savu naudu un par valsts amatpersonu nolaidību ir izbeigti. Taču pirms pusotra gada sākta jauna izmeklēšana – par nepamatotu 23 miljonu eiro kredītu izsniegšanu ārzonas uzņēmumiem.
1,683 skatījumi