Pirmdien, 6. decembrī, Latvijā bija jābūt pieejamiem četriem miljoniem Covid-19 paštestu, kas bija paredzēti skolām, policijai un citām prioritārām grupām, ko valdība nolēma pirkt centralizēti. Tomēr tas nenotiks, jo steigā izvēlētais uzņēmums – SIA “Ekspress laboratorija” – no līguma atteicās, bet rindā nākamais testus sola nākamās nedēļas beigās. SIA “Brief” jau tikusi pie vairākiem Covid-19 krīzes iepirkumiem un bija uzņēmusies žoga piegādi Latvijas robežai ar Baltkrieviju, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Oktobra sākumā auga spiediens uz valdību savaldīt Covid-19 izplatību. Ministru kabinets bija nokavējis lokdauna ieviešanu, tāpēc steidzami vajadzēja testēt vairāk un biežāk. Laboratorijas bija pārslogotas, tāpēc risinājums bija antigēnu testi, ar ko cilvēki varētu testēties paši. 15. oktobrī premjerministrs uzdeva Veselības un Ekonomikas ministrijai panākt masveida iedzīvotāju testēšanu.
9. novembrī valdība atbalstīja Veselības ministrijas piedāvājumu – centralizēti iepirkt skolām un publiskajam sektoram vajadzīgos ātros testus. Izglītības sistēmā vien nedēļā vajadzētu 800 000 testu. Pansionātos, iekšlietu resorā, cietumos, armijā un citviet būtu vajadzīgi ap 150 tūkstošiem testu nedēļā. Kopā astoņām nedēļām – 7,56 miljonus testu, katrs izmaksātu ap diviem eiro.
Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane norāda: “Testēšana, tas ir viens no papildu instrumentiem Covid-19 ierobežošanai. Jo ātrāk mēs atklājam inficēto cilvēku, jo ir iespēja arī ātrāk cilvēku izolēt un ievērot visus šos drošības pasākumus. Arī kā ir parādījusi citu valstu pieredze un kā mums ir norādījuši Eiropas Slimību kontroles centra eksperti, tad tāda vienkārša sabiedrības skrīnēšana nav tik efektīva kā veikt regulāro skrīningu kontrolētos kolektīvos.”
Lai pie testiem tiktu pēc iespējas ātrāk, Veselības ministrija piedāvāja tos pirkt nevis atklātā konkursā, bet sarunu procedūrā. Jau tobrīd izskanēja bažas, vai tā būs viscaurspīdīgākā metode.
“Mēs varam izpildīt mums uzliktos uzdevumus ārkārtas situācijā, un tā ir ārkārtas situācija, jebkurā gadījumā Covid-19 pats par sevi mums nav ikdienas lieta. Tad, kad tā tāda kļūs, tad mēs varēsim atgriezties pie tām procedūrām, kas tiek piedāvātas parastajā kārtībā,” pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pabriks un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs solīja, ka viss būs godīgi.
“Šīs ministrijas pakļautībā esošajam Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centram valdība uzticēja rīkot iepirkumu. Bija uzņēmumi, kas solīja sagādāt testus par cenu zem viena eiro. Tā bija izdevīga cena, un pēc Veselības ministrijas aicinājuma, valdība grasījās testēt visus iedzīvotājus,” aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Ministru kabineta sēde 9. novembrī).
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par) novembra beigās preses konferencē norādīja: “Mums saglabājas ļoti būtiski palielināt drošību, galvenais pasākums, ko mēs šajā jomā īstenosim, ir masveidīga testēšana ar nu jau plaši pieejamiem un cenas ziņā ļoti pieejamiem antigēnu testiem, paštestiem jeb eksprestestiem. Tos mēs šobrīd iepērkam par valsts līdzekļiem ļoti lielā apjomā, vairākus miljonus. Šie testi būs nodrošināti gan skolās, gan darba vietās, gan citur, tostarp, kā šodien valdībā tika runāts, arī privātajam sektoram.”
“Šāds scenārijs, kad mēs pērkam visai valstij testus, nav vēlams. Tas nozīmētu faktiski monopolu, ko baudītu tikai pāris ražotāji,” vērsa uzmanību Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Veselības ministrija kā piemēru min Vāciju, kur plašā testēšanās pavasarī palīdzēja bremzēt saslimšanu. Taču plāns likt iedzīvotājiem obligāti testēties divreiz nedēļā izraisīja sabiedrības pretreakciju. Politiķi no idejas atkāpās.
Aprēķinus un tehnisko specifikāciju radīja Veselības ministrija, taču piecu uzvarētāju izvēle bija Aizsardzības ministrijas ziņā. Tai laiks bija viena nedēļa.
“Mēs arī nodrošinām bez šī iepirkuma arī loģistiku, tālāku nogādāšanu, sadarbībā VALIC kopā ar bruņotajiem spēkiem, tādēļ arī, acīmredzot, valdība uzskatīja par labāko risinājumu arī šo iepirkumu un pēc tam arī loģistiku nodot mums,” sacīja aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Pieteicās 30 uzņēmumi. Vērtēšanas kritēriji bija testu cenas un piegādes ātrums. Iesniegto cenu amplitūda bija no 75 centiem līdz 1,86 eiro. Bet prasīto piecu dienu piegādi solīja tikai daži. 6.decembrī pirmajiem četriem miljoniem testu bija jābūt Latvijā.
“Šis te 6. decembris arī bija iemesls, kādēļ, pirmkārt, tika izvēlēta šī te procedūra, kas bija sarunu procedūra saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Mēs atteicāmies no šī te sākotnējā Veselības ministrijas uzstādījuma, ka jāpērk ārkārtā. Jo mums tomēr tā pavasara pieredze nebija pārāk laba. Tas rada aizdomas un arī šis process nav caurspīdīgs, tādēļ mēs noteikti šādu praksi negribam atkārtot,” sacīja Garisons.
“Nekā personīga”: “Šī steiga, tad kādēļ, ja laboratorijas var turpināt?”
Jana Feldmane, Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja: “Es šo te steigu nevaru komentēt.”
Iepirkumā priekšroka bija uzņēmumam “Ekspress laboratorija”, kas solīja testus piegādāt piecu dienu laikā un pārdot tikai par 75 centiem gabalā. Taču firma no līguma atteicās.
Jeļena Putviķe, SIA “Ekspress laboratorija” valdes priekšsēdētāja pauda: “Mēs tādu cenu ielikām, un piegāde tika rēķināta uz 16. novembri. Kad mēs uzvarējām, tad uzreiz piegāde bija cita, un mums tas vienkārši nebija ekonomiski izdevīgi, un mums bija tiesības atteikties.”
Uzņēmums dibināts nesen un tādēļ izraisījis aizdomas par afēru. Tā īpašniece apgalvo, ka firma jau šobrīd piegādā testus veikaliem un uzņēmumiem. No iepirkumā izvēlētajiem pieciem uzņēmumiem vēl viens informējis, ka nevar preci piegādāt par solīto cenu. Pēc neoficiālām ziņām tā ir SIA “A-birojs”, tomēr pats uzņēmums to apstiprināt attiecās.
Nākamā firma sarakstā bija SIA “Brief”. Tas nebija starp lētākajiem pretendentiem, bet solīja atvest četrus miljonus testu piecās dienās. Šo piektdien VALIC un Brief noslēguši līgumu par 4,16 miljoniem eiro.
“Nekā personīga”: “Šis piecu dienu piegādes termiņš – tas saglabājas, to spēsiet nodrošināt?”
Kārlis Broks-Putniņš, SIA “Brief” pārstāvis: “Mums ir pēc līguma piecu darbadienu piegādes termiņš, pašreiz viss iet uz to, ka jā. Testi ir saražoti, tagad notiek testu sakomplektēšana.”
Uzņēmums krīzes laikā ticis pie vairākiem valsts iestāžu līgumiem. Tas piegādāja testus pansionātiem un pašvaldībām. Iekšlietu ministrijas masku un cimdu konkursā pagājušā gada pavasarī Valsts kontrolei radās aizdomas, ka ministrijā kāds palīdz firmai tikt pie līguma. Savukārt Iekšlietu ministrijai tas šoruden grasījās piegādāt dzeloņdrāšu žogu valsts austrumu robežas aprīkošanai, bet to nevarēja izdarīt nolīgtajā laikā, tāpēc ministrija vienošanos lauza. “Brief” apgalvo, ka kavēšanās būtu bijusi pavisam neliela un es žogs uz robežas nonāktu daudz ātrāk, nekā tas noticis pašlaik.
Jaunā testu konkursa grūtības izpildīt solīto “Brief” pārstāvis skaidro ar pārlieku lielo steigu valsts iepirkumā. Tā sadārdzina piegādi un liek preces liek vest ar lidmašīnu. Arī citās valstīs ir Covid-19 uzliesmojumi un arī tās no ražotnēm izpērk testus.
“Visas ražotnes plāno savu ražošanas ciklu. Te ierodamies mēs no Latvijas uz sakām, ka mums pēkšņi vajag četrus miljonus. Ir skaidrs, ka viņi to cenu paaugstina, jo mēs ieejam bez rindas, mēs apdzenam kādu un tas vienmēr dārgāk maksās.Tas, ka varbūt steigā tas viss notika … Mūsu viedoklis ir tāds, ka valstij būtu lielāks ieguvums, ja iepirkums būtu organizēts rudenī, varbūt ar klasisko iepirkumu, ar iepirkuma gaitu, atklāta konkursa vai tās pašas sarunu procedūras ietvaros un piegādes termiņi nebūtu tik īsi. Mēs saprotam, ka uz šodienu ir beigušies paštesti, ko skolām izdalīja, un sanāk vest ar avio, kas ir būtiska daļa no tās cenas,” norādīja Broks-Putniņš.
“Nekā personīga”: “Sākotnējais uzstādījums bija, ka šiem testiem jābūt klāt 6. decembrī. Kas notiek tajā starplaikā, līdzšinējā sistēma turpina darboties?”
Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane: “Jā, protams, ka līdzšinējā sistēma turpina darboties un Veselības inspekcija kopā Izglītības un zinātnes ministriju plāno izglītības iestāžu, darbinieku testēšanu, tāpat kā tas ir noticis līdz šim.”
Pašlaik skolu testēšanu nodrošina privātās laboratorijas. Tieši loģistika tām izrādījusies par lielāko problēmu, aizkavējot rezultātu piegādi. Informācija par to, cik daudz testu kurā skolā nepieciešami, nav bijusi pilnīga.
“Loģistika, tas bija viens no klupšanas akmeņiem, jo šī decentralizētā sistēma, kas bija jāievieš, tas nozīmē piegāde līdz konkrētam klientam, laboratorijai tas bija kā jaunums, kā jauns process,” skaidro “MFD veselības grupas” izpilddirektors Einārs Giels.
Šī loģistikas ķēde starp laboratorijām, jau ieviestajiem procesiem tiks izjaukta, viņa būtu jābūvē pilnībā no jauna, vai nu tā būtu centralizēta, ar kādu pašvaldības atbalsta funkciju veikšanu vai citādākā veidā organizēts piegādi. Šis faktors par to, ka informācija par to, cik daudz ir jāpiegādā skolām, un šī informācijas apmaiņa ir ļoti būtiska.
Savi klupšanas akmeņi bijuši arī “Centrālajai laboratorijai”. Tā atsevišķām skolām piegādāja testus, kas paredzēti profesionāļu lietošanai. Par to saņemtas sūdzības, taču uzņēmums apgalvo, ka nepamatoti.
Jeļena Storoženko, SIA “Centrālā laboratorija” valdes locekle pauda:“Tad, kad parādījās šī nepieciešamība piegādāt arī testus skolām, tātad skolēnu testēšanai un tieši ar mērķi aptvert šo testēšanu, tad mēs vērsāmies pie testa ražotājiem ar pieprasījumu sniegt rakstisku apliecinājumu tam, vai šie testi ir derīgi paštestēšanai. Un, tikai saņemot šo apliecinājumu, mēs varējām izsniegt tos skolām.”
Šā gada sākumā Aizsardzības ministrija līdzīgus profesionālai lietošanai paredzētus testus iepirka pansionātu iemītnieku un darbinieku pārbaudēm. Tie joprojām nav iztērēti un noliktavās glabājas ap 100 tūkstošiem testu.
1,555 skatījumi