Pirms nedēļas izsludināja konkursu vērienīgā projekta “Latvijas vēja parki” valdes locekļu amatiem. “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopuzņēmums mežos plāno izbūvēt lieljaudas vēja turbīnas. Jaunā valde būs atbildīga par finansiāli iespaidīgiem iepirkumiem. Investīciju apjoms sasniegs miljardu eiro. Valdes atlase uzticēta gan “Latvenergo”, gan “Latvijas valsts mežu” deleģētiem pārstāvjiem. Vadītājus konkursā meklēs arī ar būvnieku karteli saistīta persona, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Karš Ukrainā ir piešķīlis jaunu ātrumu visiem zaļās enerģijas projektiem. Pēc vairāku gadu gatavošanās pagājušā vasarā tika dibināts nacionāls kopuzņēmums “Latvijas vēja parki”.
Tā mērķis ir ambiciozs – attīstīt vairākus lieljaudas vēja parkus “Latvijas valsts mežos”.
Paredzēts, ka aptuveni 100 modernās turbīnas izvietos četrās līdz sešās dažādās vietās Latvijā. Tām jāspēj saražot 2,8 teravatstundas (Twh) gadā, kas ir 30% no pērn Latvijā patērētās elektroenerģijas. Tas sakrīt ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu.
“Latvijas vēja parki grib izveidot 800 MW Latvijas valsts mežos, lai mums būtu pašiem savs vēja parks, mūsu “mugurkauls” Un, lai arī viss iegūtais nevis aizplūstu uz nezināmām kaimiņvalstīm vai kaimiņvalstu uzņēmumiem, bet paliktu Latvijā. Savukārt tālāk mēs to varam izmaksāt dividendēs,” skaidro AS “Latvenergo” valdes loceklis, SIA “Latvijas vēja parki” nominācijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Cikmačs.
Kopuzņēmuma dibinātāji ir divi pelnošākie Latvijas valsts uzņēmumi – “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži”.
Abi projekta partneri nāk ar investīcijām proporcionāli īpašumdaļām. Saskaņā ar biznesa plānu, būs nepieciešamas vismaz 940 miljonu lielas investīcijas.
Vēl jāsaņem ietekmes uz vidi novērtējums. Valdība vēl nav apstiprinājusi arī regulējumu par valsts meža zemju nodošanu apbūvei. Paredzēts, ka pirmās turbīnas sāks griezties 2026.gadā.
Kopuzņēmumā “Latvijas vēja parki” darbojas pagaidu valde. Pastāvīgajām divām vietām valdē izsludināts konkurss. Pretendentiem nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze līdzīgā amatā darbā ar lielām investīcijām. Kā minimālās izglītības prasības ir biznesa vadībā, inženierzinātnēs, finanšu vadībā, tiesību zinātnēs vai ekonomikā. Tāpat vajadzīgas zināšanas enerģētikā un/vai būvniecībā.
“Pirmais būs jāpabeidz ietekme uz vidi un jāatrod konkrēta vieta, kur būs turbīnas. Tālāk sākas projektēšana, ceļus projektēt un tā tālāk. Tālāk, kad beidzas projektēšanas fāze, tad jāatlasa pareizos būvniekus, kas nodrošinātu, ka būvniecības process notiek pēc iespējas raitāk. Būvniecība sevī ietver gan ceļus, gan elektrolīnijas, gan zināt, kā tas iekļaujas elektrotīklā. Tā kā būs visas šīs kompetences nepieciešamas. Iespējams pati svarīgākā kompetence – ir spēja to visu vadīt,” norāda Cikmačs.
Jaunā uzņēmuma valdes izraudzīšana uzticēta pieciem cilvēkiem:
Komisijas priekšsēdētājs “Latvenergo” valdes loceklis Kaspars Cikmačs;
“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste;
LVM valdes loceklis Jānis Lapiņš;
LVM valdes loceklis Toms Reiziņš;
Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis
Vērtētājos būs divi pārstāvji no “Latvenergo”, divi no “Latvijas valsts mežiem” un viens nozarē atzīts eksperts. No “Latvijas valsts mežiem” komisijā darbosies Jānis Lapiņš un Toms Reiziņš.
Jāņa Lapiņa karjeras pavērsieni sakrīt ar Kaspara Gerharda darba gaitām. Gerhardam esot zemkopības ministra amatā, Lapiņam tika radīts jauns valdes locekļa amats “Latvijas valsts mežos”. Un viņa kontrolē šobrīd pārņemti visi “Latvijas valsts mežu” iepirkumi, kas iepriekš bija decentralizēti.
Toms Reiziņš nāk no būvnieku vidus. Viņu izraudzījās konkursā pērn vasarā. Bijis finanšu direktors kompānijā “Latvijas energoceltnieks”. Un būvkompānijas “Velve” valdes loceklis. Tāpat pirms nonākšanas “Latvijas valsts mežos” pildījis būvniecības grupas “MN holdings” finanšu direktora pienākumus, kas ir 100% SIA “Velve” īpašniece.
Reiziņa darbs “Velvē” daļēji sakrīt ar laiku, kad uzņēmuma stratēģiskās vadības procesu vadīšana bija uzticēta Mārim Martinsonam – vienai no centrālajām figūrām būvnieku karteļa lietā. “Gan “Velve”, gan “Latvijas energoceltnieks” sodītas par iesaistīšanos būvnieku kartelī. “Latvijas energoceltnieks” Konkurences padomes lēmumu pārsūdzējis.
Bijušais zemkopības ministrs Gerhards iepriekš norobežojās no jebkādas savas ietekmes uz vadības izvēli “Latvijas valsts mežos”. Tomēr konkursa nolikumā specifiska un jauna prasība pēc pieredzes holdinga vadībā, tapa ministrijā.
Martinsonu es pazīstu no 1990. gadu vidus, kad es strādāju vienā investīciju fondā un mūsu fonds veica investīcijas uzņēmumā, kurā darbojas arī Māris Martinsons. Mēs viens otru pazīstam un mums ir bijušas arī kopējas intereses par sportu. Un es patiešām neatsakos no šīs ļoti senās pazīšanās. Es vienmēr esmu strikti nodalījis savas attiecības ar privātpersonām, privātiem uzņēmumiem, nevalstiskām organizācijām. Un nekad neesmu devis nevienam priekšroku. Es nevienam neko neesmu parādā,” 2022.gada 16. okrobrī norādīja bijušais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
“Latvijas valsts meži” nekomentē abu savu pārstāvju virzīšanu darbam nominācijas komisijā, jo esot vienošanās, ka par kopuzņēmumu “Latvijas vēja parki” informāciju sniedz “Latvenergo”.
AS “Latvenergo” valdes loceklis, SIA “Latvijas vēja parki” nominācijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Cikmačs norāda: “Un mums arī nolikumā rakstīts, ka mēs jebkurā momentā (ja rodas šaubas par reputāciju), varam izslēgt pretendentu no tālākas virzības. Jo projekts ir ļoti liels, ļoti svarīgs. Es nevarētu atļauties, ka pēc tam, projekta vidū mums notiek kaut kādas šādas diskusijas par reputāciju. Kā jebkurā citā “Latvenergo” projektā tas ir ļoti svarīgi. Man personīgi tas arī ir ļoti svarīgi.”
Zemkopības ministrs Didzis Šmits nav bijis informēts par konkursu uz “Latvijas vēja parki” valdes locekļu amatiem un nezināja, kurš būs nominācijas komisijā, tomēr uzskata, ka viņam vajadzēja būt informētam: “Bet mēs vērtējam visu šo procesu. Un būs kaut kādi lēmumi arī.”
Ņemot vērā “Latvijas valsts mežu” attīstības plānus, tam nepieciešams industriālās drošības sertifikāts. Saņemot šo sertifikātu, visiem lēmumu pieņēmējiem – gan valdei, gan padomei ir jāspēj saņemt pielaidi valsts noslēpumam.
Industriālo drošības sertifikātu izsniedz Satversmes aizsardzības birojs, pēc Valsts drošības dienesta rekomendācijām. Mums zināms, ka par kādu no valdes vai padomes joprojām notiek pārbaude.
No drošiem avotiem “Nekā personīga” zināms, ka dienesti vēl vasarā konkursā gaitā bija norādījuši uz problēmām vairāku pretendentu, tostarp Reiziņa izredzēm speciālās pielaides saņemšanai. Padome to noliedza.
Valsts drošības dienests: “Valsts drošības dienests patlaban turpina AS “Latvijas valsts meži” pārbaudi, vērtējot industriālās drošības sertifikāta izsniegšanas iespēju. (..) Šīs pārbaudes ietvaros tiek vērtēti arī uzņēmuma valdes locekļi.(..)Tā kā pārbaudes apjoms un saturs ir klasificēta informācija, VDD no plašākiem komentāriem atturēsies.”
Satversmes aizsardzības birojs: “Noteikumi paredz, ka pārbaudes sertifikāta izsniegšanai tiek veiktas sešu mēnešu laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, pārbaudes termiņš var tikt pagarināts par trim mēnešiem. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, nacionālās drošības iestādes vadītājs pārbaudes termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem. Birojs apliecina, ka visas pārbaudes noris tām paredzētajos termiņos.”
Konkurences padomes lēmums sodīt būvnieku karteļa dalībniekus par ilgstošu aizliegtu vienošanos valsts un pašvaldību iepirkumos apstiprināja gadiem ilgušās aizdomas un bija smags trieciens būvniecības flagmaņiem. Shēmā bija iesaistīti vismaz 10 valstī lielākie būvuzņēmumi. Un aizliegtas vienošanās bija par vismaz 100 objektiem.
Visi būvnieki sūdzējās tiesā, bet 4 dienas pirms Konkurences uzraugu gala lēmuma “Velve” negaidīti savu dalību kartelī atzina, visu vainu uzliekot Mārim Martinsonam. Kādreizējais kompānijas īpašnieks Māris Martinsons līdz pat 2019.gada augustam “Velves” mātes kompānijā “MN Holding” esot bijis algots darbinieks, Stratēģiskās vadības procesa vadītājs. Taču uzņēmums Martinsonam nekādas norādes neesot devis un neesot zinājis par viņa pretlikumīgo darbošanos.
“Velve” no Konkurences padomes ieguva ne vien naudas soda samazinājumu, bet pēc gadu ilga lieguma tā var no jauna piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos. “Velve” arī nepiekrīt segt zaudējumus, ko šādos gadījumos prasa atmaksāt Eiropas fondu pārvaldītāji. Un tiesājas ar Rīgas domi un Rīgas namiem.
Pirms divām nedēļām pamanījām Māri Martinsonu “Velves” sponsorētā Deivisa kausa spēlē ar Latvijas sportista Ernesta Gulbja dalību. Uzņēmējs sēdēja VIP sektorā. Spēli turpat dažas sēdvietas tālāk skatījās arī satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Indriksone noliedz pazīšanos ar Martinsonu.
Pašu Martinsonu uz tenisa spēli uzaicinājis Gulbis: “Esmu personīgi pazīstams ar Gulbi kā sportistu. Tas bija viņa privāts ielūgums uz šo Deivisa kausu.”
Latvijas Tenisa savienībā uzzinājām, ka uz pasākumu bija ielūgti visi valdības ministri. Bet ne visi ielūgumam atsaucās. Būvkompānija “Velve” tenisu atbalsta no 2018.gada, kad tās mātes kompānijā strādāja arī Martinsons.
Konkursā uzvarējušos SIA “Latvijas vēja parki” vadības kandidātus vēl būs jāapstiprina visai “Latvenergo” un arī “Latvijas valsts mežu” valdei.
1,195 skatījumi