Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācijā par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes ieceri samazināt sociālo darbinieku skaitu liek uzdot jautājumu – kā labā un kādam mērķim strādā Rēzeknes dome? Viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Priekšnosacījums pieejamam pakalpojumam ir kvalificēti sociālā darba veicēji.
Kā uzsver labklājības ministre Evika Siliņa, katrā pašvaldībā ir jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem. Rēzeknes valstspilsētā 2022.gadā bija 26 481 iedzīvotāji un tikai 17 sociālie darbinieki un 3 sociālie rehabilitētāji, kas nozīmē, ka likumā noteiktā norma jau šobrīd netiek izpildīta.
“Rēzeknes domes iecere samazināt sociālā darba veicējus ir ne tikai tuvredzīga, bezatbildīga un nekalpo iedzīvotāju interesēs, bet tā ir pretrunā gan iedzīvotāju vajadzībām, gan arī ar sociālās politikas pamatnostādnēm, kas paredz sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā un sociālo atbalstu sabiedrības neaizsargātākajai daļai. Šī krīze pašvaldībā visu pirms atsauksies uz iedzīvotāju neaizsargātāko daļu. Un tas ir pašvaldības pienākums to risināt prioritāri,” pauž ministre.
Kvalitatīva sociālā darba īstenošanai un sociālo pakalpojumu attīstībai galvenā loma ir tieši cilvēkresursiem. Darbinieku piesaistīšana, sagatavošana, prasmju pilnveide, darbinieku motivēšana un noturēšana sociālo pakalpojumu nozarē ir viena no Labklājības ministrijas prioritātēm.
Tiek norādīts, ka par darbinieku trūkumu publiski ir runājis Gunārs Arbidāns, Rēzeknes Sociālajā dienesta, kas nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā, mājas aprūpi, dienas centru pakalpojumus, patversmes un naktspatversmes pakalpojumu, u.c., vadītājs. Viņš aicināja palielināt darbinieku skaitu. Taču Rēzeknes domes vadības neizdarības dēļ pilsēta ir nonākusi finanšu grūtībās un darbinieku skaita palielinājuma vietā, to plānots samazināt budžeta optimizācijas ietvaros. Un ir skaidrs – tas ir ceļš uz nepieejamu, nekvalitatīvu pakalpojumu, kas visdrīzāk rezultēsies sociālo pakalpojumu krīzē. Tāpat nepietiekamais sociālā darba veicēju skaits rada papildu noslodzi palikušajiem, būtībā garantējot šiem cilvēkiem “izdegšanu”, kas arī negatīvi ietekmē sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un savlaicīgumu.
Rēzeknes iedzīvotāju aptaujā, kas pēdējo reizi ir veikta pirms diviem gadiem, https://rezekne.lv/wp-content/uploads/2021/05/atskaite-rezekne-022021.pdf 164.lpp apstiprina, ka Rēzeknes valsts pilsētas vadītājiem sociāla joma nebūt nav prioritāte, jo tikai 10 % iedzīvotāji ir norādījuši, ka viņus sociālie pakalpojumi Rēzeknes pilsētā apmierina, bet 30% drīzāk apmierina.
“Sociālā darba mērķis plašākā nozīmē ir sabiedrības labklājības sekmēšana, cilvēktiesību un sociālā taisnīguma uzturēšana, neaizsargāto sabiedrības slāņu aizstāvēšana un sociālā integrācija. Sarežģītu sociālo problēmu risināšanā personai vai ģimenēm bieži ir nepieciešama palīdzība, lai atrastu esošajai situācijai un savām vajadzībām piemērotāku risinājumu. Lai palīdzētu cilvēkiem noteikt, mazināt un risināt problēmas, būtiska nozīme ir sociālajam darbam, ko, galvenokārt, veic pašvaldību sociālie dienesti. Ģimenes un personas, kuras pakļautas sociālajam riskam, vispirms nonāk sociālo dienestu redzeslokā, tāpēc ir būtiski nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu, jo no tā ir atkarīga sociālo pakalpojumu sniegšanas savlaicīgums, kvalitāte, līdz ar to arī kopējā iedzīvotāju labklājība,” pauž Siliņa.
Ir nepieļaujami jau tā nozarē trūkstošo darbinieku skaita vēl lielāka samazināšana! Ministre aicina Rēzeknes pašvaldības domi, lemjot par rīcības plānu pilsētas finansiālās situācijas uzlabošanai, ievērot normatīvajos aktos noteikto un rūpēties par pietiekamu Sociālā dienesta darbinieku skaitu un darba kvalitāti, jo ieguldījums cilvēkos ir investīcija pašvaldības un visas Latvijas izaugsmē.
1,097 skatījumi