Lai gan pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru premjers Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka ir cerība, ka plūdu seku likvidēšanai un meliorācijas sistēmas uzlabošanai Latvijas zemnieki varētu saņemt atbalstu no Eiropas Savienības (ES) fondiem, tomēr šobrīd par to skaidrības tomēr vēl neesot.
Šodien Latvijas pārstāvji tiekas ar Eiropas Komisijas ierēdņiem, lai runātu par kompensācijām.
Kučinksis norāda, ka no ES solidaritātes fonda varētu tikt iegūta nauda meliorācijas sistēmu sakārtošanai, lai šādas nelaimes Latvijā neatkārtotos, bet par to, vai būs iespējams tiešais atbalsts zemniekiem, vēl būšot jāskatās.
„Man nešķiet, ka konceptuāli Latvijas lūgumu varētu noraidīt, tomēr ir bažas, ka atbalsta fonda tieši šādai palīdzībai nav, tāpēc vēl ir jārod risinājums,” pauda premjers.
Tāpat viņš atzīmē, ka no Latvijas puses viss vajadzīgais līdz šim ir izdarīts, bet, ja ES puse prasīs vēl kādus aprēķinus, tad tādi tikšot sagatavoti un iesniegti.
Pašlaik 15 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir maksimums, ko valdība var piešķirt plūdos cietušajiem zemniekiem.
Tikmēr Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, ko valdība otrdien, 24.oktobrī, apstiprināja.
Pēc augusta un septembra spēcīgajām lietavām 29 Latgales, Vidzemes un Sēlijas novados tika izsludināta ārkārtējā situācija. Plūdos bojā aizgāja lielas kultūraugu platības, siens un dravas. Valdība lēma sniegt atbalstu lauksaimniekiem, daļēji kompensējot veiktos ieguldījumus.
Rīkojums paredz kompensācijām novirzīt 14 981 908 eiro. Šī nauda tiks piešķirta: 14 870 323 eiro lauksaimnieku zaudējumu daļējai segšanai, 98 300 eiro Lauku atbalsta dienesta neparedzēto administratīvo izmaksu segšanai, ko radīja plūdos cietušo platību apsekošana un datu apkopošana, un 13 285 eiro SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” papildu administratīvās izmaksas, ko arī radīja cietušo platību apsekošana un datu apkopošana.
Jau ziņots, ka augusta otrajā pusē Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma.
1,728 skatījumi