Skandālu plosīto Latvijas finanšu nozari arī šogad gaida izaicinājumi. Jāizpilda Eiropas organizācijas “Moneyval” prasības daudzo trūkumu novēršanā. Jānodrošina, lai “ABLV” bankas pašlikvidācijā tiktu atklāta visa aizdomīgā nauda. Latvijai starptautiskā šķīrējtiesā jāaizstāv sevi no smagām apsūdzībām finanšu nozarē. Uz austrumiem orientētajām bankām jāpierāda, ka tās ir spējīgas strādāt un pelnīt arī bez augsta riska klientiem, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Globāla cīņa ar noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu pastiprinājās pēc tam, kad Krievija anektēja Krimas pussalu. Pret Krievijas uzņēmumiem, politiķiem un varai pietuvinātiem oligarhiem visā pasaulē ieviesa sankcijas. Tās aktīvi atbalstīja arī Latvija. Tomēr atšķirībā no Ziemeļkorejas un Irānas Krievijas bizness ir tik ļoti integrējies rietumos, ka to izolēt nav iespējams. Tā šogad ASV Senāta komitejā taisnojās ASV Finanšu ministrijas pārstāvji. Tādēļ ASV apkaro ceļus, kā krievu nauda tiek slēpta un pārvietota, īpaši uzmanot Lielbritāniju, Kipru un Latviju.
Nauda, ko augsta riska klienti ik gadu pārskaitīja caur Latviju, visticamāk, mērāma simtos miljardu eiro. Vēl pirms “ABLV” kraha Latvijas bankas bija nonākušas starptautiskā izolācijā – dolāru darījumus ar tām neviens neveica.
Dolāru darījumi dažu gadu laikā samazinājās no vairāk nekā 300 miljardiem gadā līdz dažiem miljardiem. ”Deutsche Bank” bija pēdējā, kas Latvijas bankām vēl nodrošināja dolāru norēķinus, bet 2017. gadā aizgāja arī tā. Skandināvu bankas darījumus ar dolāriem turpināja caur savām mātes kompānijām. “Citadelei” izdevās vienoties par sadarbību ar “Citibank”. Savukārt nerezidentus apkalpojošajām bankām nācās meklēt partnerus austrumvalstīs.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš norāda, ka Latvijas bankas Amerikas dolāros pašreiz ceturksnī apgroza apmēram vienu miljardu, gadā tie ir apmēram četri miljardi. “Mums ir bijis periods, ka tie bija desmiti un desmiti, un desmiti miljardu, un pat simti ziedu laikos,” skaidro Putniņš.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola zina stāstīt, ka pirms dažiem gadiem bija tāda aplēse, ka caur Latviju, kura pasaules kartē tomēr ir maza valsts, tika veikts aptuveni 1% no kopējiem ASV dolāru starptautiskajiem pārskaitījumiem. Tas ir ļoti liels īpatsvars.
Līdz šim nerezidentus apkalpojošo banku bizness balstījās nevis uz noguldījumiem vai aizdevumiem, bet gan dolāru pārskaitījumiem. Tagad bankas radījušas jaunus biznesa plānus, cenšoties pierādīt, ka spēs izdzīvot un pelnīt arī bez riskantiem klientiem.
“Transakciju bizness kā biznesa modeļa pamats vairs nepastāv Latvijā – tas ir noticis fakts. Līdz ar to ir jāmeklē citas iespējas. Tās lielās izmaiņas, kas ir notikušas, tas viss ir par apjomu un metodi, kā strādāja mūsu bankas iepriekš. Es ne velti minēju transakciju biznesu ASV dolāros kā šo īpaši riskanto virzienu, jo mēs zinām, ka dolārs kā valūta ir iecienīts tajās valstīs, kas atrodas uz austrumiem no Latvijas,” skaidro Putniņš.
Tagad pērnā gada satricinājumos nozarē iesaistītie vaino viens otru, tomēr, maz ticams, ka bez ieinteresētības vai acu pievēršanas no visām pusēm būtu iespējama situācija, ka nerezidentus apkalpojošās bankas gadiem ilgi varēja turpināt apgrozīt simtiem miljardus eiro.
“Aicinātu nejaukt vienkārši apgrozījumu un viņu automātiski identificēt ar aizdomīgu naudu. Ir jāmeklē tādi kontroles un uzraudzības mehānismi, kas risina problēmu, bet nav tādi ekstensīvi. Kā jūs domājat tagad tos simts miljardus pārbaudīt – katru transakciju vienu aiz otras pagātnē? Tas vienkārši nav reālistiski un nav vajadzīgs,” norāda Putniņš.
“ABLV” akcionāri savās nelaimēs vaino Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija FinCEN ziņojumu par smagiem “ABLV” pārkāpumiem publicēja vien dažas dienas pirms KNAB aizturēja Rimšēviču. Nu jau viņam arī izvirzīta apsūdzība – par kukuļa ņemšanu no “Trasta komercbankas” akcionāriem. Lietā apsūdzēts arī uzņēmējs Māris Martinsons.
“ABLV” bankas vadība apgalvoja, ka ASV ziņojums balstīts maldīgos faktos, ko paudis Latvijas Bankas prezidents, jo banka atteikusies no viņa ieteiktajiem lobistiem. Arī to tagad izmeklēšanā skaidro KNAB.
Eiropas institūcijas “Moneyval” augustā publicētajā ziņojumā par Latviju iekļautas daudzas rekomendācijas nozares sakārtošanai, kā arī brīdinājums – ja situācija strauji neuzlabosies, Latvija tiks iekļauta globālajā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku “pelēkajā sarakstā”. Pašlaik no Eiropas valstīm tajā ir tikai Serbija.
“Mēs esam ļoti straujus soļus spēruši uz priekšu, lai tiktu vaļā vai sāktu ārstēt 20 gadus ielaistu sērgu finanšu sektorā, kad mēs finanšu sektoru lielā mērā padarījām atkarīgu no ļoti riskanta biznesa formas, kad finanšu sektoru ļāva izmantot lieliem naudas pārskaitījumiem, īsti nesaprotot, no kurienes nauda nāk, uz kurieni tā iet un kas ir patiesie labuma guvēji. Šobrīd jaunās Saeimas sastāvā mēs redzam, ka ļoti daudziem deputātiem joprojām ir tāds sentiments, ka ārvalstu klientu apkalpošana, neskatoties uz to, no kurienes nauda nāk, ir bijis labs bizness, ka tas būtu nevis jāpārtrauc, bet – tieši otrādi – vēl jāatbalsta un jākultivē. Es teiktu, ka tā ir ļoti, ļoti slidena taka,” raidījumam norāda Reizniece-Ozola.
Vairākas no izmaiņām jau stājušās spēkā: ar jauno gadu Kontroles dienests ir valdībai pakļauta iestāde, ko pārrauga iekšlietu ministrs. Dienestam ir jauna vadība, lielāki resursi un plašāki uzdevumi, piemēram, finanšu izlūkošana. Vēl jāpanāk labāka izmeklēšana un vairāk notiesājošu spriedumu, jāapmāca valsts pārvaldē strādājošie, kā arī jāuzlabo reģistri un IT sistēmas.
Tāpat jānodrošina, ka “ABLV” banka tiek likvidēta, pārbaudot tajā esošās naudas izcelsmi. Ar šī gada sākumu nolīgtajiem starptautiskajiem auditoriem jākļūst pieejamiem klientu datiem no “ABLV”.
“ABLV” klientu lokā sabiedrībai ļāva ieskatīties tās labdarības fonda ziedotāju saraksts – aptuveni 400 ofšoru zonās slēpti uzņēmumi. Šie uzņēmumi parādījušies gan naudas atmazgāšanas skandālos Ukrainā un Moldovā, gan lielos naftas infrastruktūras projektos Tuvajos Austrumos.
Foto: Pixabay
1,975 skatījumi