Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

OECD pieaugošo prasmju pētījumā Latvijā uzrādītie rezultāti ir starp vidējiem

Starptautiskajā pieaugušo prasmju vērtējumā Latvija uzrādījusi rezultātus, kas ir starp vidējiem OECD rādītājiem, liecina šodien, 10. decembrī paziņotie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas PIAAC (Programme for the International Assessment of Adult Competencies) pieaugušo prasmju pētījuma rezultāti.

Pētījumā 31 valstī tika mērītas trīs pieaugušo prasmes, kas nepieciešamas, lai apstrādātu informāciju:

prasme rīkoties ar skaitļiem un citiem matemātiskiem jēdzieniem (rēķinpratība);
spēja apieties, uztvert, analizēt rakstīto vārdu un tekstu plašā nozīmē (tekstpratība),
adaptīvā problēmrisināšana – spēja izsekot cēloņsakarībām un rasts risinājumu problēmām, ar kurām persona iepriekš nav saskārusies.
Pētījums aptvēra pieaugušos vecumā no 16 līdz 65. Latvijā aptaujā piedalījās 6563 pieaugušie.

Latvijas rādītāji ir sekojoši:

Rēķinpratība – 263 punkti, starp OECD valstīm tas ir vidējs rādītājs;
Adaptīvās problēmrisināšanas prasmes – 244 punkti, nedaudz zem vidējā rādītāja (OECD vidējais rādītājs ir 251 punkts);
Tekstpratība – 248 punkti, zem OECD valstu vidējā līmeņa (OECD vidējais rādītājs ir 260 punkti).
Augststākais rezultāts tekstpratībā Latvijā ir sievietēm, kuras ieguvušas augstāko izglītību STEM (dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomā, viņu vidējais rezultāts ir 284 punkti.

Salīdzinot Latvijas pieaugušo sniegumu ar citām OECD valstīm, rēķinpratībā Latvijas rezultāts ir līdzīgs Īrijas un Slovākijas pieaugušo vidējam rezultātam, adaptīvajā problēmrisināšanā – Slovākijas pieaugušo rezultātam, savukārt vidējais rezultāts tekstpratībā – līdzīgs, kādu ieguvuši pieaugušie Spānijā, Itālijā, Ungārijā un Korejas Republikā.

OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta Prasmju un gatavības nākotnei nodaļas darba tirgus ekonomiste Elifa Bahara (Elif Bahar) uzsver: “Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija atzinīgi vērtē Latvijas dalību Starptautiskajā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmā PIAAC un sirsnīgi apsveic Latviju ar 2023. gadā sekmīgi īstenoto Pieaugušo prasmju pētījumu. Latvijas pieaugušajiem ir laba rēķinpratība, tās vidējais sniegums ir tuvu OECD vidējam līmenim, un tekstpratībā un adaptīvajā problēmrisināšanā sniegums ir nedaudz zem OECD vidējā līmeņa. Šie rezultāti parāda Latvijas prasmju attīstības sistēmas stiprās puses un arī iespējas attīstīties. Ļoti priecāšos jau 11. decembrī konferencē Latvijas Universitātē iepazīstināt ar 2023. gada pieaugušo prasmju pētījuma galvenajiem secinājumiem.”

Pētījums apstiprina, ka prasmes ir galvenais nodarbinātības un darba samaksas virzītājspēks. Nodarbināto pieaugušo vidū, piemēram, rēķinpratības pieaugums ir saistīts ar 12% augstākām algām, kas ir statistiski nozīmīga atšķirība. Pētījums atklāj prasmju saistību ar pieaugušo iesaisti darba tirgū, darba pieredzes vēsturi, un dažādiem darba vietu un nozari raksturojošiem rādītājiem. Pētījums rāda arī pieaugušo prasmju un darba prasību atbilstības pašnovērtējumu, un kvalifikācijas atbilstību darba prasībām.

Pētījuma rezultāti parāda, ka prasmes ir cieši saistītas gan ar individuālo labbūtību, piemēram, apmierinātību ar dzīvi un veselību, gan pilsonisko līdzdalību, piemēram, uzticēšanos un brīvprātīgo darbu. Pozitīva sakarība starp prasmju līmeni un uzticēšanos pastāv pat tad, ja tiek ņemtas vērā vairākas citas sociālās un demogrāfiskās pazīmes (vecums, dzimums, izglītības gadi, imigrantu izcelsme, vecāku izglītības līmenis un tas, vai indivīds dzīvo kopā ar partneri un vai viņai/viņam ir bērni).

Ar pētījuma pirmajiem rezultātiem plašāk iepazīstinās un diskutēs trešdien, 11. decembrī, pulksten 9.00 konferencē “Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums”, kas norisināsies Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Par pētījuma rezultātiem Latvijas cilvēkkapitāla attīstības kontekstā augsta līmeņa diskusijā runās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks. Konferencē piedalīsies arī OECD pārstāvji.


954 skatījumi

Un Tavas domas par šo?