Turpinoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) konsultācijām ar pašvaldībām par administratīvi teritoriālo reformu, atklājies, ka aktuāli ir ne tikai jautājumi par to, kā pašvaldību apvienošana ļaus sasniegt solīto ekonomisko izaugsmi un uzlabos pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti, bet arī par to, kā robežu apvienošana ietekmēs Latvijas reģionu attīstības plānus.
To kā vienu no problēmjautājumiem sarunā ar žurnālistiem izcēlis arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka, lai arī ir sākts darbs pie Ventspils pilsētas attīstības programmas 2021. – 2027. gadam izstrādes, pēc novadu reformas tas var tikt atzīts par nekam nederīgu un līdz ar to pastāv arī risks zaudēt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.
“Tā kā 2021. gadā paredzēts apvienot pilsētu un novadu, tad šobrīd pilsēta strādā pie savas attīstības programmas un novads pie savas. Līdz ar to 2021. gadā ne viena, ne otra programma nebūs derīga un vajadzēs izstrādāt jaunu programmu,” uzsvēra Lembergs.
Diemžēl projekta realizācijas termiņš tikmēr būs jau sācies, līdz ar to var nākties atteikties no daudzām iecerēm, lai gan pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam ir iespējams īstenot apjomīgus projektus. Lembergs uzsver, ka šeit nepieciešams ļoti akurāts un rūpīgs darbs tieši no valdības puses.
“Valdība vienojas ar Briseli, kādi ir sasniedzamie mērķi, un tos mēs nezinām. Tos mēs ieraugām tikai tad, kad dokuments jau ir parakstīts. Tas ir līgums starp Eiropas Komisiju un Latvijas valdību,” norādīja politiķis.
Kā zināms, novadu reformas ietvaros iecerēts pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35. Pēc reformas pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala.
2,401 skatījumi