Lai arī Valsts prezidenta galvenais uzdevums ir starptautiski reprezentēt valsti un stingri iestāties par visiem mūsu sasniegumiem, izceļot priekšplānā Latvijas veiksmes stāstus, valsts prezidents Egils Levits šajās dienās atļāvies publiski noniecināt Latvijas sasniegumus izglītības un zinātnes jomā.
“Mēs vienojāmies, ka mums ir jāskatās, lai Latvijas zinātne un augstākā izglītība patiešām izrautos no viduvējības līmeņa, kā tas ir patlaban, un veidotos zinātnes un augstākās izglītības izcilības centri. Lai mēs varētu teikt, ka mums ir tādas augstskolas, kas ir arī starptautiski vērā ņemamas,” pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu kopīgajā paziņojumā presei sacīja Levits.
Viņš norādīja, ka vajadzētu darīt visu, lai Latvijas augstskolas iegūtu starptautisku atpazīstamību un studenti izvēlētos iegūt augstāko izglītību Latvijā, nevis citās Eiropas valstīs, šķietami ignorēdams faktu, ka Latvijas augstskolās jau tagad studē ne tikai mūsu valsts studenti, bet arī neskaitāmi ārzemnieki, un starptautiskajā universitāšu reitingā “The Times Higher Education World University Rankings 2019” iekļuvušas pat divas Latvijas augstskolas: Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).
Neapšaubāmi, ka finansējuma jautājums izglītībai, īpaši zinātnei, ir sāpīgs jautājums, taču, par spīti tam, ik gadu Latvijas zinātnē tiek piedzīvoti arvien nozīmīgāki sasniegumi. Piemēram, pērn viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem teorētiskajā zinātnē bija Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku cilvēka šūnās atrastā neparastā DNS forma ar neparastu iepakojumu un genoma apkalpošanas funkciju.
Tāpat augstskolas, īpaši LU, ik gadu ievieš jaunus studiju virzienus un strādā pie tā, lai Latvijas augstākās mācību iestādes izvēlētos arī ārzemju studenti. Lai arī konkurētspējā Latvijas augstskolām tiešām ir kur augt, grūti gan apgalvot, ka tās necenšas un pelnījušas vien apzīmējumu “viduvējas”.
Tā vietā, lai uzsvērtu Latvijas sasniegumus un piebilstu, ka mūsu valstij vienmēr ir, kur augt, Valsts prezidents nodēvējis Latvijas zinātni un augstāko izglītību par viduvēju, kas noteikti nepaliks nepamanīts arī starptautiskajā līmenī. Tas var negatīvi atsaukties arī uz studentu un starptautisko ekspertu vērtējumu par mūsu valsts izglītības līmeni.
Tā vien šķiet, ka šī pusotra mēneša laikā, kopš Levits atrodas Valsts prezidenta amatā, viņš vēl joprojām nav spējis izkāpt no savas tiesneša lomas, un viss, ko mēs dzirdam ir kategoriski vērtējumi un spriedumi – par Latvijas politiku, ekonomiku, veselību sistēmu un, visbeidzot, arī par izglītības jomu.
Gluži kā cilvēks, kuram vienmēr viss ir slikti, Levits savās uzstāšanās reizēs izceļ problēmas un neveiksmes, nevis Latvijas sasniegumus, un tā vien apkārtējiem liekot saprast, ka Valsts prezidenta kurpes tā īsti viņam nemaz neder.
Foto: Saeimas kanceleja
2,891 skatījumi