Kamēr Ventspils brīvostu pārvaldīs rīdzinieki, labāki rezultāti no tās nav gaidāmi, sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Atbilstoši likumam, mēs nodevām pašvaldības īpašumu 170 miljonu eiro apmērā Ventspils brīvostas pārvaldei pārvaldījumā, bet līgums noteica, ka valdē ir vienāda pārstāvība. Kā zināt, no decembra tas tā vairs nav un valdē ir tikai rīdzinieki. Šobrīd mēs esam ļoti norūpējušies par šo pašvaldības īpašumu saglabāšanu, apsaimniekošanu, izmantošanu un mēs būtu laimīgāki, ja valsts šos īpašumus atpirktu,” atzina Lembergs.
Vienlaikus viņš atzina, ka šī lieta vispār nav skaidra, jo īpašumi apsaimniekošanā ir nodoti Ventspils brīvostas pārvaldei, nevis “Ventas ostai”. “Turklāt Ventspils brīvostas pārvalde ir publiska iestāde, bet “Ventas osta” ir kapitālsabiedrība jeb privāto tiesību subjekts no A-Z un, protams, viņi atbild tikai ar savu mantu, kas ir 30 tūkstoši eiro, kas ir ieguldīti un, visticamāk, jau iztērēti,” turpināja politiķis.
Lemberga ieskatā, “Ventas osta” ir nevajadzīgs mākslīgs veidojums, kas kaitē Ventspils brīvostai, jo klientiem nav saprotams, vai Ventspils osta ir vai nav, vai Ventspils brīvostas pārvalde ir vai nav. “Un ja tā ir “Ventas osta”, tad tā ir Kuldīgā, Lietuvā vai pie Ventspils, vai kaut kur citur?” komentēja Lembergs.
“Tā kā šobrīd rezultāti ir slikti un labāki viņi nebūs, kamēr ostu pārvaldīs rīdzinieki,” uzsvēra Lembergs.
Kā zināms, Latvijas ostas šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrāvušas 12,145 miljonus tonnu kravu, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.
Visas Latvijas lielākās ostas piedzīvojušas kravu samazinājumu – Rīgas ostā pārkrāva 6,36 miljonus tonnu, kas ir par 23,9% mazāk nekā 2019. gada pirmajos trijos mēnešos.
Savukārt Ventspils ostā kravu apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī veidoja 3,724 miljonus tonnu, kas ir par 41,7% mazāk, bet Liepājas osta pārkrautas 1,585 miljoni tonnas, kas ir par 16,3% mazāk nekā gadu iepriekš.
Foto: F64
2,089 skatījumi