Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais kompetenču pieejā balstītais izglītības modelis nav sagatavots, žurnālistiem sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Kā zināms, no šī mācību gada kompetencēs balstītais mācību saturs pakāpeniski ienāks arī skolās, sākot no 1., 4., 7. un 10. klases.
Lembergs atzina, ka skatās skeptiski uz kompetencēs balstīta satura ieviešanu skolās. Viņaprāt, šī reforma nav sagatavota tik tālu, lai būtu veiksmīga.
“Pirmais, es domāju, ka var pasmieties par to, ka tagad izglītība būs uz kompetencēm balstīta. Tad līdz šim bija nekompetenta izglītība un tagad pēkšņi atskārta, ka būs uz kompetencēm balstīta? Tā kā mēs neviens neesam mācījušies uz kompetencēm balstītu izglītību, bet uz nekompetenci, tad nevienam nekādas izglītības nav. Tikai no šī gada 1. septembra četrās klašu grupās būs uz kompetencēm balstīta izglītība,” ironiski komentēja Lembergs.
Savukārt, runājot nopietni, Lembergs uzsvēra, ka, pārejot uz jauno izglītības saturu, pat nav zināms, kādi eksāmeni būs, lai gan bērniem no pirmās skolas dienas tas būtu jāzina: “Pedagogi zina, kāds būs eksāmens? Būšot trīs līmeņi matemātikā, bet kādi viņi būs, tas nav jāzina? Vai tas ir normāli, ka šādu lietu nezina?”
“Mēs visi zinām, ka matemātikā labā līmenī ir kādi pieci skolēni klasē – lielākā daļa to zina vidēji, un tad ir tādi, kuriem ir lielas grūtības, bet tagad pēkšņi matemātika būs jāmācās starpdisciplināri. Matemātika ir jāzina ļoti labi, un tad jūs varat sākt viņu miksēt, bet, lai to izdarītu visi, nezinot matemātikas pamatus, tas nav iespējams. […] Es esmu skeptisks par šo jauno mācību modeli. Starpdisciplināri apgūt priekšmetus – tas ir ļoti grūti. Doma jau ir pareiza, bet vai tas jaunietis to ir spējīgs apgūt?” turpināja politiķis.
“Tālāk, cik no pedagogiem ir mācījušies un ieguvuši pedagoģisko izglītību, lai šādā veidā mācītu? Neviens. Viņiem tas ir jāapgūst pašmācības ceļā. Atkal tas ir ļoti individuāli – viens skolotājs ir talantīgāks, bet otrs ne tik talantīgs,” sacīja Lembergs.
Lembergs izteica bažas, ka pēc pāris gadiem varētu nākties konstatēt, ka šī stikla kalna virsotne izglītībā nav sasniegta un tā vietā, lai būtu labāk izglītoti, bērni un jaunieši, būs sliktāk izglītoti, jo nebūs spējīgi apgūt to, ko no viņiem prasa.
Vienlaikus politiķis piebilda, ka cer, ka kļūdīsies, kaut gan vēsture rādot, ka izglītībā veiktās reformas līdz šim nav bijušas veiksmīgas.
Foto: F64
2,155 skatījumi