Rīgas apgabaltiesa nedara neko, lai novērstu Satversmes 94. pantā man garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu, norādīja politiķis Aivars Lembergs, kurš jau vairāk nekā piecus mēnešus atrodas apcietinājumā.
Lai arī 22. jūnijā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja tiesnese Irīna Jansone tā dēvētajā Lemberga lietā izskaidroja motivēto spriedumu un Lembergam piemēroto drošības līdzekli, aizstāvības ieskatā apcietinājuma piemērošana joprojām ir acīmredzami nepamatota. Tam piekritis arī tiesībsargs Juris Jansons, konstatējot, ka būtībā jau no paša sākuma Lembergam piemērotais apcietinājums bijis nepamatots.
Tiesībsargs konstatējis, ka “konkrētajā lietā Lemberga apcietinājums tiesas saīsinātajā spriedumā vispār nekādā veidā netika pamatots”: “Lai personai ar tiesas spriedumu varētu piemērot visbargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, ir jākonstatē tādi apstākļi, kas dod pamatu uzskatīt, ka persona varētu traucēt vai izvairīties no tiesas procesa vai sprieduma izpildes. Arī Augstākā tiesa ir atzinusi, ka, lai varētu piemērot apcietinājumu par tāda nozieguma izdarīšanu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, ir ne tikai jākonstatē drošības līdzekļa piemērošanas pamats atbilstoši KPL 241. panta otrajai daļai, bet tiesai arī jāpamato, ka cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas. Savukārt apstāklis, ka persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, automātiski nenozīmē personas tūlītēju apcietināšanu, bet gan ir kā papildu pamats, kas var kalpot kā arguments apcietinājuma piemērošanai. Tās ir tiesas tiesības, nevis pienākums piemērot apcietinājumu. Šādu apstākļu izvērtējums tiesas saīsinātajā spriedumā nav ietverts.”
Apkopojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Augstākās tiesas lēmumus, kā arī izanalizējot Rīgas apgabaltiesas saīsināto spriedumu, tiesībsargs konstatējis sekojošo: “Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa savā saīsinātajā spriedumā nav sniegusi pilnīgu nekādu pamatojumu un analīzi, kāpēc konkrētajā gadījumā ir piemērojams apcietinājums, nevis saglabājams vai nosakāms kāds cits personas tiesību mazāk ierobežojošs drošības līdzeklis, tiesībsargs konstatē Aivara Lemberga Satversmes 94. pantā un Konvencijas 5. panta 1. punktā noteikto tiesību uz brīvību pārkāpumu.”
Kaut arī varētu šķist, ka ar šo atzinumu būs pietiekami, lai mainītu Lembergam piemēroto drošības līdzekli, tiesa šo atzinumu joprojām ignorē.
Kā norāda Lembergs: “Kāda ir tiesas reakcija, kādas darbības veic tiesa, lai novērstu Satversmes 94. pantā man garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu? Nekādi un nekā! Pilnīga ignorance!”
Pēc viņa teiktā, tiesa ignorē atklāto, jo tieslietu ministrs Jānis Bordāns un valdības loceklis Gatis Eglītis skaidri pateikuši, ka politiķis Lembergs ir cietumā, pateicoties Jaunajai konservatīvajai partijai, tātad politiskajam pasūtījumam: “Caur politisko pasūtījumu un Ostapa Bendera nozagto naudu un viņa stipendiātiem jāvērtē notikumu pagātne, tagadne un nākotne.”
Vienlaikus zināms, ka Lembergs ir izmantojis savas tiesības vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā un viņš iesniedzis tajā sūdzību par tiesas rīcību.
Foto: F64
1,858 skatījumi