Nav redzams, kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātā pašvaldību reforma, kas paredz samazināt pašreizējo vietvaru skaitu no 119 līdz 35, risinās svarīgāko no jautājumiem – reģionu vienlīdzīgu attīstību, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Vērtējot VARAM iecerēto pašvaldību reformu, kuras rezultātā daudzi mazie novadi tiks apvienoti ap lielākiem attīstības centriem, Lembergs uzsvēra, ka neredz, kā novadu reforma cīnās pret nevienlīdzīgu reģionu attīstību.
“Salīdzinot vidēji ar 28 ES dalībvalstīm, skatoties no 2004. līdz 2016. gadam, Rīga ir pārsniegusi šo ES vidējo līmeni un 2016. gadā bija jau 106%, jeb seši procenti virs vidējā. Otrs augstākais līmenis bija Pierīga – 53%, bet tā starpība ir divas reizes. Kurzeme ir 48%, Vidzeme 42%, Zemgalei 40%, bet Latgalei 32% no ES vidējā,” skaidroja Lembergs, piebilstot, ka “pārrāvums starp Rīgu un citiem novadiem ir milzīgs” un “tā pēc būtības ir cita valsts”.
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka svarīgi ir skatīties uz attīstības dinamiku. Pēc viņa rīcībā esošajiem datiem, Latvijas reģionu IKP pieaugums uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pret ES 28 valstu vidējo vērtību no 2004. līdz 2016. gadam, esot nesalīdzināms. Rīga 12 gados ir sasniegusi 28% no ES vidējā līmeņa, kamēr Pierīga 19%, Vidzeme 14%, Zemgale 12%, bet Latgale tikai 10%, savukārt Kurzeme tikai 6%. “Lai sasniegtu Rīgas vidējo līmeni, Kurzemei vajag 104 gadus, tā kā neviens no šobrīd piedzimušajiem to brīdi nesagaidīs. Vai tāda dinamika ir normāla? Tas ir absolūti nenormāli. Un jautājums – vai robežu grozīšana šo problēmu risinās?” retoriski vaicāja Lembergs.
Kā zināms, saskaņā ar jauno administratīvi teritoriālo reformu, līdz 2021. gadam Latvijā pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz aptuveni 35 pašvaldībām, un pašvaldības plānots veidot ap reģionālās nozīmes attīstības centriem.
2,404 skatījumi