Restorānu īpašnieki gribētu godīgi maksāt visus nodokļus, bet šis nodokļu slogs ir pārāk liels tieši mūsu nozarē, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” atzīst Latvijas restorānu asociācijas prezidents Jānis Jenzs.
Runājot pagājušajā vasarā noslēgto vienošanos ar Finanšu ministriju (FM) par biznesa vides uzlabošanu nozarē, Jenzs norādīja, ka sadarbība gan ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), gan FM un uzņemtais kurss bija ļoti veiksmīgs. “Vienošanās paredzēja, ka nozarei ir jāpašsakārtojas. Ir labi piemēri Skandināvijā, Rietumeiropā, kur problēmu risināšana un lietu sakārtošana atstāta pašas nozares ziņā. Kopā ar VID, FM un Ekonomikas ministriju kopā strādājām pie ēnu ekonomikas mazināšanas plāna, kurā viens no būtiskākajiem punktiem bija, ka nozare virzās ģenerālvienošanās virzienā, bet FM virza nozarei samazināto PVN. Taču tad bija vēlēšanas un diezgan ilgs valdības veidošanas process, arī smags budžeta pieņemšanas process. Līdz ar to mūsu jautājums tika nolikts plauktiņā. Mums bija tikšanās ar jauno finanšu ministru, kurš teica, ka atbalsta samazināto (12%) PVN tikai dzīvesstila restorāniem, bet ne ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. Problēma ir tā, ka šāda sadalīšana nav vienkārša un aizņem laiku, jo katrs restorāns atsevišķi jāizvērtē un jāsertificē. Tāpēc šis risinājums vairāk izskatās kā slīcēju glābšana, kad visi, lēni un ilgi spriežot, kā tad viņu labāk glābt, noskatās, kā slīcējs lēnām slīkst,” norādīja Latvijas restorānu asociācijas prezidents.
Viņš atzina, ka lielākā nozares problēma ir darbaspēka nodokļi. “Mēs esam veikuši aprēķinus, kādai būtu jābūt PVN likmei, lai atbrīvotos līdzekļi, kurus pārlikt uz darbaspēka nodokļiem. Izcili būtu 9%, bet, tā kā Latvijas nodokļu sistēmā nav šādas 9% likmes, tad tomēr 12% ir labāk nekā 21%. Ideāli būtu samazināts PVN pārtikai vispār. Tagad tāds ir tikai augļiem un dārzeņiem. Mēs atbalstām šo likmi, bet šobrīd situācija ir tāda – ja jūs nopērkat ābolu ar 5% PVN likmi un to pārdodat ēdnīcā, tad tam jau ir 21% likme,” uzsvēra Jenzs.
Vaicāts, kas notiktu, ja nozare pilnībā izietu no pelēkās zonas, Jenzs atzīst, ka atkarībā no restorānu lieluma un atrašanās vietas pelēkās zonas īpatsvars ir aptuveni no 10-30%. Vidēji 17%. “Tas nozīmē, ka uzņēmumam ar miljona eiro apgrozījumu vajadzētu 170 000 eiro piemaksāt, lai tas varētu nomaksāt visus algu nodokļus. Restorānu īpašnieki gribētu godīgi maksāt visus nodokļus, bet šis nodokļu slogs ir pārāk liels tieši mūsu nozarē. Nozares ir jāanalizē atsevišķi un jābūt atšķirīgiem biznesa nosacījumiem. VID tieši no administrēšanas viedokļa atbalsta ideju, ka tiek samazināta PVN likme, bet pilnībā samaksāti darbaspēka nodokļi,” norādīja asociācijas prezidents.
Runājot par sadarbību ar VID, Jenzs norādīja, ka ir izskanējušas dažas nesaprašanās sociālajos tīklos, pat runas par kaut kādu karu. “Mēs bijām laikus pieteikušies uz tikšanos pie Jaunzemes kundzes un sniedzām viņai pārskatu par sadarbību līdz šim. Arī par darba grupā izstrādāto ēnu ekonomikas mazināšanas plānu mūsu nozarē. Viņa visu to ar interesi noklausījās, bet tad sāka… mēs pēdējā laikā vērojam diezgan daudz represīvu darbību, kas, mūsuprāt, neveicina ne sadarbību, ne savstarpēju sapratni. Jaunzemes kundze arī neprecīzi izsakās, negribētu lietot vārdu – melo, it kā mūsu nozare kādreiz būtu teikusi, ka negribam maksāt nodokļus vai nemaksāsim nodokļus. Tā ir absolūta nepatiesība. Tieši otrādi, mēs esam daudz strādājuši darba grupā, iztērējuši savu laiku un finanšu resursus, lai veidotu šo plānu, pēc kura visi bez izlikšanās varētu strādāt baltajā zonā. No otras puses, nevienam nevajadzētu tēlot policistus un rādīt, kā mēs visus te dzenājam, kā laba darba apliecinājumu. Pats VID darba grupā ir teicis, ka viņiem jātērē lieli administratīvie resursi, kontrolējot šo stipri sadrumstaloto nozari. Nozarē ir liels skaits mazu, ģimenes uzņēmumu, kas nodarbina tikai dažus cilvēkus, un ir salīdzinoši maz lielo uzņēmumu. Nodokļu maksātāju nauda, kas tiek tērēta nozares analīzei, dzenāšanai, viesmīļu darba laika uzskaitei, daudzo vēstuļu sūtīšanai, nav efektīva,” skaidroja asociācijas prezidents.
“Jāatzīmē, ka restorāni pilda ne tikai biznesa, bet arī sociālo funkciju. Tie veido pilsētas vidi. Konkrētā vieta bija ļoti simpātiska ar kvalitatīvas dzīvās mūzikas vakariem, ar savu klientu loku, labu servisu, ar pašas īpašnieces veidotām mēbelēm. Nišas produkts ar labu estētisko piepildījumu. Mūsu sāpe, nerunājot par biznesa pamatotību vai nepamatotību, bija veids, kādā VID bloķēja kontus, izņēma skaidro naudu, ar 4000 nodokļu parādu. Mūsu nozarē kontu bloķēšana ir ceļš uz maksātnespēju. Mēs nevaram iepirkt pilnu noliktavu un lēnā garā tirgot, kā to var darīt ātri nebojājošos preču tirgotāji. Mēs katru dienu strādājam ar svaigiem produktiem, vairumtirgotāji preces piegādā ar bezskaidras naudas norēķinu, un tas nozīmē, ka kontu bloķēšana ir nāves spriedums. Stratēģija, kuru VID šobrīd piekopj, proti, maksimāli ātri bloķēt kontus, arī valstiski domājot, ir ļoti nepareiza, jo valsts neieņem tos nodokļus, kurus varētu saņemt, sastādot saprātīgu nodokļu parāda atmaksas grafiku. Tā vietā iegūst bezdarbniekus, kuriem jāmaksā pabalsts,” uzsvēra asociācijas vadītājs.
1,882 skatījumi