Kamēr šis gads cūkkopības nozarei visā Eiropas Savienībā (ES) izvēršas smags, par zemu cenu, izmantojot PVN shēmas, valstī masveidā tiek ievesta importa cūkgaļa, vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.
“Izņemot Spāniju, visā ES cūku skaits samazinās. Iemesls – neražas gads lielākajā ES daļā. Graudu cena sasniedz 200 eiro par tonnu (pērn – 150 eiro), bet gaļas iepirkuma cena krīt – dzīvsvarā tikai 0,97 eiro līdz vienam eiro par kilogramu salīdzinājumā ar 1,06 eiro pērn. Šis trakums sākās septembra vidū, kad Beļģijā mežacūkām atklāja ĀCM. Daudzas ES cūkgaļas eksporta valstis kā Japāna, Ķīna nekavējoties apturēja beļģu gaļas eksportu un, lai gan tas veido vien 5% no kopējā ES eksporta, iekšējais tirgus piedzīvoja smagu satricinājumu. Beļģu cūkas dzīvsvarā maksā vidēji 0,86 eiro/kg,(-23%, salīdzinot ar 2017. gadu), bet sivēnu cena ir ap eiro un pat zem tā. Tas nozīmē, ka iekšējā ES tirgū abos sektoros – gan sivēnu, gan gaļas tirdzniecībā – mēs esam smagās cenu šķērēs,” esošo situāciju nozarē raksturoja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
Par to, ka kaut kas šajā nozarē nav kārtībā, vēsta statistika. Latvijas cūku audzētāji nodrošina tikai 57 – 60% no valstij nepieciešamā cūkgaļas pašpatēriņa. Tikmēr tie paši audzētāji asociācijai ziņo, ka pārstrāde no vietējās cūkgaļas “kratās” vaļā. Viens otrs skaidri pasaka – man nevajag tavas cūkas, ja varu dabūt beļģu, poļu vai vācu cūkgaļu par krietni zemāku cenu. Tas apliecina vienu – par lētu cenu valstī masveidā ieved importa cūkgaļu. Loģiski rodas jautājums, kā tad tas iespējams, ja reiz cūkgaļas iepirkuma cena plus mīnus vienāda visā Eiropā? Kur tad paliek kautuves un transporta izdevumi un kā uz Latviju var atvest lētāku gaļu nekā uz vietas ražoto? Atbilde uzprasās pati par sevi – joprojām pie vainas ir PVN shēmas. To laikrakstam apstiprina arī asociācijā.
“Mēs domājam, ka šie PVN karuseļi darbojas ļoti lielā apmērā. Turklāt nevaram runāt par vienlīdzīgiem spēles noteikumiem kopējā ES gaļas tirgū, kad esam to piecu nelaimīgo valstu skaitā, kur gaļai ir šis augstais 21% PVN. Tad kā mēs varam konkurēt ar beļģu, poļu vai vācu ražotāju? Tās ir muļķības, ka viss ir kārtībā, jo PVN ir nulle, ja ir ārpusvalsts darījums. Ir ļoti daudz firmu, kas māk šo izmantot, lai stabili nopelnītu 21%,” saka Lejniece.
“Latvijas Avīze” iezīmē, ka pastāv divi scenāriji, kā šoziem attīstīsies cūkkopības nozare.
Labais scenārijs laikraksta redzējumā – ņemot vērā, ka Ķīnā sācies nekontrolējams ĀCM uzliesmojums, šī cūkgaļas patēriņa lielvalsts varētu pārskatīt līdzšinējos importa ierobežojumus. “Ja sarunu rezultātā, kas šobrīd notiek starp ES un Ķīnu, noteikumi tiktu pārskatīti un Ķīna atļautu importu no valstīm, kur konstatēts ĀCM, šo liegumu noņemtu arī Beļģijai un citām skartajām valstīm, atbrīvotos iekšējais ES cūkgaļas tirgus, nozare uzelpotu un tirgus sakārtotos,” uzskata Lejniece.
Sliktais scenārijs – viss turpinās kā šobrīd, turklāt kādā no lielajām eksportvalstīm, piemēram, Vācijā, nonāk mēris. Tad, kā uzsver laikraksts, būs vēl lielākas problēmas, jo ES kopumā saražo vairāk cūkgaļas, nekā spēj patērēt, un tad sāktos cenu dempings.
Tajā pašā laikā “Latvijas Avīze” norāda, ka salīdzinot ar 2013. gadu (pirms ĀCM parādīšanās Latvijā), cūku skaits ir pieaudzis par 1,5%. Tātad cūkkopji kļuvuši efektīvāki un sīkstāki.
Foto: Pixabay
2,095 skatījumi