Jaunā konservatīvā partija (JKP) kā vienu no savām galvenajām prioritātēm nosaukusi Latvijas lielo ostu privatizāciju, nosakot, ka tām būtu jāatgriežas centralizētā 100% valsts pārvaldībā, minot, ka it kā līdz šim pašvaldības uztvērušas ostas kā savus kabatas uzņēmumus, un attiecīgās izmaiņas “Likumā par ostām” nodrošinātu sabiedrībai saprotamu caurspīdīgumu.
Kamēr JKP pārstāvji, it īpaši Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmans un Gatis Eglītis, gandrīz vai atspērušies cenšas pārliecināt sabiedrību, ka ostu privatizācijas rezultātā ostu peļņas līmenis būtisku pieaugtu un valsts budžets ik gadu saņemtu vismaz 30–40 miljonus eiro iemaksas no lielajām ostām, aiz šīs idejas nevar nepamanīt pašu JKP ziedotāju vērienīgas biznesa intereses, piemēram, Skultes ostā.
Pēteris Aloizs Ragaušs, kas ir viens no 18 Latvijas goda konsuliem ASV, pēc tikšanās ar JKP, partijai pārskaitījis 10 tūkstošus eiro, kļūstot par vienu no lielākajiem partijas sponsoriem. Goda konsuls ieplānojis attīstīt biznesu Latvijā un Skultes ostā grib būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, kas pamatoti liek apšaubīt Konservatīvās partijas ieceres, jo, tā vien izskatās, ka tās tapušas sponsoru interesēs.
JKP iecerētā ostu privatizācija paredz arī pārdot uzņēmumu akcijas nelielā apjomā, kas perspektīvā varētu novest pie tā, ka valsts pilnībā zaudētu kontroli par valsts ostām. Vai tā tādā gadījumā šīs viss neizskatās pēc milzīgas finanšu afēras? Iepriekš citu partiju sponsori sēdējā uz OIK maisa, vai tagad šie sēdēs uz ostu privatizācijas maisa?
Jaunajai konservatīvai partijai pirms citiem norādīt uz caurspīdīguma nodrošināšanu, vispirms vajadzētu paskatīties pašiem uz sevi. Par partijā valdošo demokrātijas trūkumu un despotisko JKP valdes uzvedību pēdējās nedēļās runājuši vairāki bijuši partijas biedri, tostarp mūziķis Aivars Lapšāns, JKP Tukuma nodaļas vadītājs Normunds Pildiņš, JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda, kā arī uzņēmējs Renalds Bērziņš.
“JKP iekšienē valda komunistu režīms,” žurnālistiem atzinis bijušais JKP biedrs Bēŗziņš, norādot, ka ļoti apšaubāma ir arī partijas finansēšana. “Es skatījos vienā mājaslapā, un tad es tur atdūros, ka viens no partijas sponsoriem ir saistīts ar Panamas lietu. Ja uzņēmējs no Ofšoru valstu bankas finansē JKP ar 60–70 tūkstošiem eiro, tad tas jau liek uzdot jautājumus,” norādījis uzņēmējs. Un tik tiešām, JKP par saviem sponsoriem runā nelabprāt, vien norādot, ka JKP ir definējusi kritērijus, pēc kuriem lemj, vai pieņemt vai nepieņemt ziedojumus. Šie kritēriji it kā esot “skaidras izcelsmes nauda un tīra reputācija”, ko gan nevaram teikt par sponsora būšana “Panamas papīros”.
Līdzīgi kā JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda, arī bijušais JKP biedrs Aivars Lapšāns atzinis, ka partijā viedoklis, kas nesaskan ar JKP valdes viedokli, nevar pastāvēt – iekšējās demokrātijas nav, ir tikai kontrole, manipulēšana, viedokļu negodīga virzīšana sev vēlamā virzienā. “Manā ieskatā tas var liecināt, ka tādā veidā var izveidoties ļoti represīva partija. Iebīdīti Bordānam vajadzīgie cilvēki. Būs Bordānam padevīgi deputātu kandidāti,” norādījis Lapšāns.
Savukārt JKP Tukuma nodaļas vadītājs Normunds Pildiņš, kurš nesen no partijas izslēgts, uzskata, ka “kamēr Bordāns būs JKP vadībā, nekas nemainīsies”. “Bordānam ir jāiet prom no partijas un politikas vispār,” izteicies Pildiņš.
Kamēr JKP pastāv neskaidri noteikumi sponsoriem, represijas pret esošajiem biedriem un acīmredzami nepareiza motivācija daudziem partijas programmā iekļautajiem punktiem, vai varam ticēt kaut vienam tās vārdam?
Foto: JKP
2,866 skatījumi