Politiskā apvienība “Jaunā Vienotība”, kura reitingu tabulā turpina slīdēt arvien zemāk un, visticamāk, jau zaudējusi izredzes iekļūt Saeimā, izmisīgi turpina censties pierādīt, ka tā sabiedrības uzticības vēl var atgūt. Partija pēdējo nedēļu laikā nākusi klajā gan ar aicinājumu parakstīt memorandu par nesadarbošanos ar prokremliskām partijām, gan muļķīgām nozīmītēm, ar kurām aicināts atbalstīt partijas premjera amata kandidātu, Eiropas parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu.
Kā zināms,“Jaunā Vienotība” jūnijā zaudējusi 1 procentpunktu vēlētāju balsu, saņemot vien 2,7% niecīgu elektorāta atbalstu. Uzticības kredīts partijai viennozīmīgi ir izsīcis un nekādas nosaukuma maiņas nepalīdzēs pieaugt tās reitingam jeb vēlētāju atbalstam.
Šķiet, ka tas ir skaidrs ikvienam, izņemot pašai partijai, kura vēlētāju uzrunāšana izmanto gan tik muļķīgus saukļus kā “Bez Kariņa nav mieriņa”, gan sola radīt apstākļus vidējās algas pieaugumam valstī līdz 1500 eiro un sagatavot Latviju 21. gadsimta izaicinājumiem, kamēr tik aktuālās problēmas kā obligātā iepirkuma komponente (OIK) un pedagogu algu jautājums joprojām karājas gaisā neatrisināts.
Lai atgūtu latviešu sabiedrības uzticību, partija pat ķērusies pie diskursa, par kuru jau likās, ka tas pazudis uz neatgriešanos – slavenais sauklis “krievi nāk!” izmantots vienā no “Jaunā Vienotības” jaunajiem paziņojumiem – politisko partiju apvienība nosūtījusi līdzīgi domājošiem politiskiem spēkiem aicinājumu pirms 13. Saeimas vēlēšanām pievienoties dokumentam “Vienošanās memorands par nesadarbošanos ar prokremliskām partijām”. Koalīcijas partijas gan īsti neredz nepieciešamību pēc “Jaunās Vienotības” piedāvātā memoranda, norādot, ka šādā “Jaunās Vienotības” solī vairāk tiek saskatīts populisms.
Partija, kura sola veidot Latviju kā nacionālu, eiropeisku, sociāli taisnīgu valsti un celt tautas labklājību, plāno to paveikt ar tiem pašiem politiķiem, kas vainojamie pie OIK sāgas, zemajiem pabalstiem, ieilgušajām izglītības reformām un vāji pārstāvētām Latvijas interesēm Eiropā. Tas liek uzdot jautājumu – vai tiešām “Jaunā Vienotība” ir tik bezkaunīga, vai arī cer, ka vēlētāju atmiņa ir pārāk īsa, lai atcerētos partijas sadarīto.
Un šeit jāsaka, ka partijai jau bija sava iespēja, bet kā viņa to izmantoja? Šķiet, par “sviestmaizi” pārdeva Citadeles banku, ļāva nogrimt pašmāju metalurģijas uzņēmumam “Liepājas metalurgs” un savā acu priekšā ļāva uzplaukt vērienīgam OIK biznesam, kā arī pieņēma vēl citus nepārdomātus lēmumus, kas noveduši mūsu valsti tur, kur tā atrodas šobrīd.
Lai ko “Jaunā Vienotība” solītu, sabiedrības uzticības kredīts partijai ir sen jau kā izsmelts, un to vairs neatgūt…
Foto: F64
3,330 skatījumi