Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīšanai Saeimā atbalstījusi likumprojektu, kas paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.
Sabiedrībā plašu rezonansi izsaucis ne tikai tas, ka Rīgas Svēta Pētera baznīcas likumprojektā nevienā vietā nav tikuši pieminēti katoļi un to loma turpmākajā Pēterbaznīcas statusā, bet arī komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (JV) publiskie meli.
Proti, Ašeradens norādījis, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir celta, uzturēta un līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi kā luterāņu draudzei piederoša baznīca.
Tas gan neatbilst patiesībai, jo Pēterbaznīcas pirmatnējie īpašnieki bijuši tieši katoļi. Kā liecina vēsture, Svētā Pētera baznīcas ēka, kura celta 1209. gadā, vispirms ir bijusi katoļu baznīca. Līdz pat 1524. gadam tas bija Romas Katoļu baznīcas dievnams, bet no 1526. līdz 1940. gadam Rīgas luterāņu Sv. Pētera Vācu draudzes dievnams, savukārt kopš 1991. gada Pētera baznīca ir Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības pārraudzībā.
Vai nav bezkaunīgi apgalvot, ka Pēterbaznīca celta kā luterāņu draudzei piederoša baznīca?
Sagaidāms, ka 2. decembrī jautājums par Pēterbaznīcu tiks izskatīts parlamentā, kur jau Saeimas deputātiem būs jālemj par to, kura rokās turpmāk būt Rīgas Svētā Pētera baznīcai un to, cik daudz vērā ņemt vēsturisko taisnīgumu, ekumenisma ideju un sabiedrības gribu.
Skaidrs, ka pareizākais variants būtu ļaut baznīcai kļūt par satikšanās vietu dažādam konfesijām un atstāt to Rīgas domes pārziņā, nevis atdod to šaurai, būtībā citas valsts pilsoņu grupai. Vai baznīcas lomai tomēr nevajadzētu būt plašākai un dievnamam nevajadzētu apvienot cilvēkus, neatkarīgi no to politiskās un reliģiskās pārliecības?
Foto: F64
1,917 skatījumi