Latvijas Banka ir publiskojusi jaunākās, 2021. gada decembra, Latvijas makroekonomiskās prognozes. Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) 2021.–2022. gada pieauguma prognozi līdz 4,6% šogad un 4,2% nākamgad, kā arī gan šim, gan nākamajam gadam energoresursu cenu kāpumu dēļ paaugstinājusi inflācijas pieauguma prognozi.
- Latvijas IKP 2021.–2022. gada pieauguma prognoze samazināta – attiecīgi līdz 4.6% un 4.2%, atspoguļojot pandēmijas ietekmi uz tautsaimniecību (septembra prognoze 2021. gada izaugsmei bija 5.3%, bet 2022. gadam – 5.1%);
- 2023. gadā gaidāmais IKP pieaugums par 4.0% ir līdzīgs iepriekš prognozētajam;
- Latvijas inflācijas prognoze globālo energoresursu cenu kāpuma dēļ 2021.–2022. gadam paaugstināta attiecīgi līdz 3.2% un 6.1%. (septembra prognoze 2021. gada inflācijai bija 2.8%, bet 2022. gada inflācijai – 4.0%);
- Augstāku 2023. gada inflāciju (līdz 2.9%) nosaka ražošanas izmaksu sadārdzinājums.
Pasaulē un Eiropā tautsaimniecības izaugsme palēninās
Īstermiņa ekonomisko izaugsmi negatīvi ietekmē jauni Covid-19 uzliesmojumi, īpaši Eiropā, jauni vīrusa paveidi un pastiprinātie vīrusa izplatību ierobežojošie pasākumi. Tautsaimniecības izaugsmi kavē arī materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkums, kā arī izmaksu, īpaši enerģijas cenu, kāpums.
Vadošās centrālās bankas, t.sk. Eiropas Centrālā banka (ECB), turpina atbalstošu monetāro politiku. Lai gan inflācija ir pakāpusies sen neredzētos līmeņos, to lielā mērā nosaka energoresursu sadārdzināšanās un citi pārejoši faktori. Tāpēc strauja monetārās politikas atbalsta mazināšana, joprojām pastāvot ar pandēmiju saistītai nenoteiktībai, nav tautsaimniecībai vēlama.
Šajos apstākļos nepieciešami mērķēti fiskālās politikas atbalsta pasākumi.
Latvijas tautsaimniecības izaugsmes šķēršļi pastiprinās
Latvijas tautsaimniecības izaugsme gada nogalē palēninājusies epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ, ko jau lēsām septembra prognozēs. Taču papildus īstenojās mājsēde un stingrie ierobežojumi.
3. ceturksnī privātais patēriņš atguvās, tomēr palielinās tēriņi ārvalstu ceļojumos bez pienesuma Latvijas tautsaimniecībai. Būvmateriālu un iekārtu sadārdzināšanās pārsniedz investīciju plānu lēstās izmaksas un bremzē aktivitāti. Eksportu joprojām iegrožo pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi.
Arī vēl nākamā gada sākumā tautsaimniecība atradīsies pandēmijas ēnā. Papildus būs jārēķinās ar Covid-19 sertifikāta prasību klātienē strādājošajiem saspringtā darba tirgus apstākļos, kā arī epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos un ierobežojumiem Eiropā.
Izaugsmi kavējošie faktori nākamgad rimsies
Gaidāms, ka tādi globālie faktori kā energoresursu cenu kāpums un piegāžu traucējumi būtiski mazināsies nākamā gada 2. pusgadā. Jāatzīmē, ka Latvijā uzņēmumi izejmateriālu problēmas izjūt mazāk sāpīgi nekā citās Eiropas valstīs.
Investīcijām būs svarīga loma izaugsmē, ko veicinās apjomīgais NextGenEU finansējums un Rail Baltica būvniecība. Pat ja būvmateriālu cenu pieaugums var kavēt ieguldījumus un uzņēmumu kreditēšana joprojām ir vāja, kvalificēta darbaspēka trūkums veicina automatizācijas procesus.
Mazinoties nenoteiktībai, ierobežojumu laikā uzkrātie līdzekļi tiks tērēti, pastiprinot privātā patēriņa kāpumu. Eksporta attīstību noteiks ārējā pieprasījuma atveseļošanās, pieņemot, ka izmaksu konkurētspēja nemazinās Latvijas eksporta tirgus daļas pasaulē.
Jaunus inflācijas uzplūdus nosaka globālās enerģijas cenas
Energoresursu cenu pieaugums paaugstina inflācijas prognozes, un inflācijas virsotne būs augstāka nekā iepriekš gaidīts. Vienlaikus cenu kāpums vērojams plašā produktu spektrā, ko ietekmē:
- enerģijas cenu ietekme uz citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu;
- lēmumi par administratīvi regulējamo cenu palielināšanu (piemēram, siltumapgādei, ūdensapgādei atsevišķās pilsētās);
- augošās globālās pārtikas cenas;
- piegādes ķēžu pārrāvumu ietekme uz rūpniecības preču cenām;
- izdevumu atalgojumam pieaugums ražošanas izmaksās.
Pamatinflācija, ko lielā mērā virza algu kāpums, palielināsies. Tomēr inflācija, mazinoties globālajām enerģijas cenām un piegādes ķēžu problēmām, nākamā gada laikā sāks pierimt.
Diemžēl inflācijas riski tuvākajā nākotnē ir augšupvērsti. To nosaka saspringtā situācija iekšzemes darba tirgū un globālo izejmateriālu cenu vēlāks sarukums.
Darbinieku pieejamība mazināsies
Bezdarba pieaugumu ļauj ierobežot pielāgošanās darbam attālināti un valsts atbalsts par ierobežojumu periodu. Tomēr prasība pēc sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem klātienē strādājošajiem, visiem nevakcinējoties, papildinās bezdarbnieku rindas.
Darba roku pieejamībai mazinoties, pastiprinās spiediens uz algām. Darba algas pieauguma prognoze 2023. gadam ir palielināta un atspoguļo darbaspēka trūkumu un valsts pārvaldes atalgojuma reformas plānu. Šeit jāpiebilst, ka pandēmija iezīmēja būtiskas ienākumu dinamikas atšķirības zemāk un augstāk atalgoto darbinieku vidū, aktualizējot ienākumu nevienlīdzības un sociālā atbalsta jautājumus.
Valsts atbalsts pandēmijas laikā palielina deficītu
Vispārējās valdības budžeta bilances deficīts aug, jo tautsaimniecības izaugsme palēninās, savukārt valdība palielina izdevumus Covid-19 seku mazināšanai. Šie izdevumi 2021. gadā vairāk nekā 2.5 reizes pārsniedz 2020.gada apjomu.
Eiropas Savienības fiskālo noteikumu elastības atcelšana no 2023. gada paredz virzību uz budžeta deficīta samazināšanu. Latvijas Bankas budžeta deficīta sarukuma prognoze iekļauj tikai pašlaik pieņemtos valdības lēmumus.
1,338 skatījumi