Nav pogas, kuru viens piespiestu, un kodolraķete paceltos, intervijā LTV raidījumam “De facto” sacīja ANO Atbruņošanās pētniecības institūta pētnieks Pāvels Podvigs.
“Cilvēki noteikti aptver, ka ir jābūt piesardzīgiem, jo Krievija lika skaidri saprast, to pasakot prezidentam Putinam, ka mēģinājumi iejaukties konfliktā novestu līdz sekām, kādas vēsturē nav redzētas, kas vairāk vai mazāk bija tieša norāde uz iespējamu kodolkonfrontāciju. Man nav īsti skaidrs, kāpēc viņam vajadzēja to paziņot, jo visi tāpat to zināja. Ja jūs paskatītos, ko, piemēram, ASV prezidents Džo Baidens teica pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, viņš ļoti skaidri izteicās, ka ASV un NATO tieši neiesaistīties. Un šī ir realitāte, jo Krievija ir kodolieroču valsts un tai ir diezgan liels kodolieroču arsenāls. Tādā ziņā cilvēki ir piesardzīgi, nodrošinot Ukrainai palīdzību, un noteikti viņi ir piesardzīgi par tiešu iesaistīšanos, ko nozīmētu no lidojumiem brīva zona. Sekas var būt diezgan neparedzamas, jo mēs īsti nezinām, kā Krievija atbildētu,” sacīja eksperts.
Pēc viņa teiktā, viena lieta, kas jāpatur prātā, ka ikdienā liela daļa Krievijas stratēģisko kodolspēku ir nepārtrauktā gatavībā: “Piemēram, starpkontinentālās ballistiskās raķetes ir ar piestiprinātām kodolgalvām un tās ir gatavas lidot minūšu laikā vai pat mazāk. Palielinot trauksmes līmeni, ir soļi, ko var spert. Piemēram, mobilās starpkontinentālās raķetes atstātu bāzes un dotos slēpties mežos vai zemūdenes no ostām dotos slēpties jūrā. Augstāka trauksme būtu tad, ja lidmašīnām tiktu piestiprinātas raķetes. Svarīgākais ir tas, ka nekas tāds nav noticis. Tie būtu ļoti uzskatāmi soļi, un īpaši ASV būtu to redzējušas satelītos. Tas nav noticis, un tā ir laba zīme.”
Tas pats attiecoties arī uz ne-stratēģiskiem (taktiskajiem) kodolieročiem, ko var nogādāt līdz mērķim ar tuvāka rādiusa raķetēm: “Iskanderiem” vai spārnotajām raķetēm. Ikdienā šie kodolieroči neatrodas tuvu piegādes sistēmām.
““Iskanderi” neklīst apkārt ar piestiprinātām kodolgalvām. Tās visas ir noliktavās. To pārvietošana arī būtu redzama, un mēs to neesam redzējuši. Kas varētu būt izdarīts? Krievijai ir veidi, kā padarīt savu vadības sistēmu mazāk ievainojumu, spert soļus, kas to aizsargātu no uzbrukuma. Ir jāsaprot, ka šāda darbība nebūtu gatavošanās uzbrukumam. Tas ir gandrīz kā aizsardzības gājiens, lielākoties neredzams no ārpuses. Bet Putina politiskais vēstījums, kas bija svarīgs un kas bija centrālais elements, bija: “Jūs nemaz nedomājiet par uzbrukšanu mums.” Bet pastāv arī iespēja, ka nekas no iepriekš minētā netika īstenots. Iespējams, viņi tikai palielināja cilvēku skaitu un lika būt modriem,” sacīja Podvigs.
“Ja mēs apsveram plānu par Krievijas iepriekš gatavotu uzbrukumu, tad mans minējums ir, ka tehniski drošības pasākumus var apiet, bet tajā pašā laikā tas process paredz diezgan daudzu cilvēku iesaisti, ieskaitot aizsardzības ministru, ģenerālštāba priekšnieku un tos, kas plāno uzbrukumu. Nav tā, ka ir poga, kuru viens piespiestu, un raķete paceltos. Ir jādod pavēles, ir jāpiegādā ieroči palaišanas iekārtām utt. Nekas tāds, ko virspavēlnieks nevarētu apiet, bet viņš to nevarētu izdarīt pilnīgi viens pats,” uzsvēra ANO pārstāvis.
“Es teiktu, ka Putina pavēle attiecās tikai uz stratēģiskajiem spēkiem, lai tos pastiprinātu, padarītu mazāk ievainojumus vai gatavākus pretuzbrukumam, ja būtu uzbrukums. Esmu diezgan pārliecināts, ka šī pavēle nenozīmēja taktisko kodolieroču gatavības paaugstināšanu. Man ir zināma pārliecība par to. Bet tajā pašā laikā svarīgi uzsvērt, ka jebkura kodolieroču izmantošana būtu stratēģiska tādā ziņā, ka tā pilnībā izmainītu situāciju. Tā pārtrauktu tabu, kas eksistējis kopš 1945. gada. Ziņai ir jābūt skaidrai un vienkāršai: nedrīkst pat domāt par kodolieroču iesaisti šajā karā!” raidījumam norādīja eksperts.
1,413 skatījumi