Ņemot vērā, ka Latvijā noteikti jauni ierobežojumi, kas no ārzemniekiem prasa valsts valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei, Eiropas Komisijas (EK) dienesti pauž bažas un uzskata to par diskrimināciju.
Jaunā prasība šopavasar tika iestrādāta lauksaimniecības zemes likumā un, lai gan EK dienesti ir gandarīti, ka Latvijas iestādes ir atcēlušas apstrīdētos ierobežojumus kapitāla brīvai apritei, tomēr uzsver, ka jaunajam likumam ir jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem kopumā, neradot jaunus ES tiesību aktu pārkāpumus.
“Jaunākie grozījumi lauksaimniecības zemes likumā regulāri tiek atzītas par diskriminējošām, jo attiecīgās valsts pilsoņiem tās rada izdevīgākus apstākļus salīdzinājumā ar ārzemniekiem,” norādīja pārstāvniecībā.
Lai mazinātu problēmu un sūdzību iespējamību, EK dienesti norādīja, ka ir gatavi palīdzēt Latvijas iestādēm rast risinājumus, lai kontrolētu lauksaimniecības zemes pārdošanu.
ES tiesību aktos norādīts, ka nedrīkst zemes iegādei izmantot tādus diskriminējošus ierobežojumus kā vispārējas dzīvesvietas prasības, tāpat īpaši nesamērīgi ir noteikt pienākumu pašam apstrādāt zemi, aizliegt uzņēmumiem pirkt zemi, kā priekšnosacījumu zemes pirkšanai prasīt kvalifikāciju lauksaimniecības jomā.
Kā teikts iepriekš, Saeima šī gada maijā pieņēma likumu, kurā noteiktas augstākas valsts valodas zināšanas prasības ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā. Pieņemtais likums paredz, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē.
Foto: Shutterstock
1,856 skatījumi