Covid-19 ceturtais vilnis saslimstības ziņā Latvijā būs līdz šim lielākais. Valdība to pat necenšas apturēt. Valsts ekonomika un budžets vairs nevar atļauties jaunus ierobežojumus, bet iedzīvotājiem sevis pasargāšanai pieejamas vakcīnas, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Balstoties uz datiem par mirstību citās valstīs, politiķi un veselības nozare cer, ka omikronu valsts izslimos ātri un viegli. Taču tas ir maldīgi, jo pie mums nevakcinētu senioru ir daudzas reizes vairāk, bet nekontrolēta izplatība nozīmēs, ka īsā laikā saslims katrs trešais Latvijas iedzīvotājs.
Šonedēļ Covid-19 izplatība Latvijā sasniedza jaunus rekordus, katrs trešais tests bija pozitīvs un dienā laboratorijas atklāja 9000 jaunu gadījumu. Katrā desmitajā klasē ir kāds inficētais, atsevišķas pasta nodaļas un veikali darbinieku slimošanas dēļ spiesti pārtraukt darbu. Palīdzība šiem cilvēkiem ir uz ģimenes ārstu pleciem.
Veselības ministrija stāsta, ka ģimenes ārstiem palīdz, samazinot birokrātiju. Viņiem vairs nebūs jāapzvana kontaktpersonas, jāraksta nosūtījums uz Covid-19 testēšanu, nebūs jāzvana pacientiem katru dienu, un nebūs jāraksta zīme skolēniem, kas atgriežas skolā pēc karantīnas.
“Šis vilnis nāk ar pilnīgi jaunu izaicinājumu primārajai veselības aprūpei, arī ambulatorajam sektoram un noteikti būs jauni izaicinājumi arī attiecībā uz slimnīcām un dienestu. Tas nebūs vairāk saistīts kā iepriekš ar tehnoloģiju pietrūkšanu vai ar ļoti smagu pacientu lielu pieplūdumu, bet, pirmkārt, jau ar to, ka būs nepietiekošs nodrošinājums no mediķu puses, jo mediķi slimo, neskatoties uz vakcināciju, kas rada riskus.”
Piemēram Stradiņu slimnīcā pašlaik slimo vai karantīnā ir 150 darbinieki. Šajā vilnī mazāk pacientu stacionāros nonāks tieši Covid-19 dēļ, bet ar citām kaitēm, ko infekcija saasinājusi, vai arī inficējas jau pēc nonākšanas slimnīcā. Nozare gatavojas, ka tik pat kā visās nodaļās nāksies aprūpēt arī inficētus pacientus.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš norāda: “Ja mēs iepriekšējos viļņos koncentrējāmies uz centralizētu Covid-19 pacientu nošķiršanu no pārējiem un ārstēšanu atsevišķās nodaļās, tad šobrīd mūsu pieeja ir decentralizēt. Līdz ar to tiek ārstēta pamatslimība un vienlaicīgi arī Covid-19.”
Ļaunākais scenārijs paredz, ka visa Stradiņu slimnīca kļūst par Covid-19 hospitāli. Taču spriedzes valdības un Saeimas gaiteņos nav. Politiķu noskaņojums liecina, ka stingrāki ierobežojumi negūs atbalstu. Atšķirībā no situācijas pirms iepriekšējā viļņa, arī ekspertu brīdinājumi nav tik skaļi.
SPKC pārstāvis Jurijs Perevoščikovs pauž: “Pacienti, kas ārstējas stacionāros, pagājušajā nedēļā bija 719, neliels pieaugums – par 14% – bet tik un tā tas joprojām ir bijis par 55% mazāks, nekā bija reģistrēts pagājušā viļņa laikā.”
Tuvākajās nedēļās situācija pasliktināsies. Pēc Veselības ministrijas apkopotajiem datiem, aptuveni 3% no saslimušajiem tiek hospitalizēti. Tātad no tikai vienā dienā apstiprinātiem 9 000 inficēto pēc nedēļas vai divām slimnīcās nonāks 270 pacienti.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka raidījumam norādīja: “Gultu skaits mums ir pietiekošs, pietiks arī intensīvā terapija, bet mums ir jāņem vērā, ka mums jau ir ne tikai Covid-19 pacienti, mums ir arī pārējie pacienti, un varbūt šajā vilnī labāk būs tas, ka nebūs tik ļoti noslogotas šīs intensīvās terapijas ar Covid-19 pacientiem.”
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule atzina: “Pieaug izsaukumu skaits tieši Covid-19 pacientiem, un arī pieaug izsaukumu skaits pie bērniem, kam ir Covid-19 un arī to hospitalizācija pašlaik ir biežāk, nekā tas bija delta vilnī.”
Pagaidām vairāk slimo jaunieši un bērni, jo par omikrona perēkļiem kļuvušas skolas. Viņi slimnīcās nonāk arī ar citiem vīrusiem, kas sākuši aktīvāk izplatīties sabiedrībā. Veselības aprūpes sistēma tam pielāgojas un, ja situācija turpinās pasliktināties, ar Covid-19 saslimušos bērnus izvietos arī reģionālajās slimnīcās, un uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu vedīs tikai smagākajos gadījumos.
Optimistiskākajā scenārijā slimnīcām vienlaikus būs jāārstē 2500 Covid-19 slimnieku, pesimistiskākajā – ap 5000.
Epidemiologs Ņikita Trojanskis norāda: “Modelis ir bijis diezgan precīzs oktobrī, novembrī, decembrī un arī pagaidām tas diezgan precīzi prognozēja, kā attīstīsies omikrona vilnis, tāpēc man uz tā jābūvē savas nākotnes prognozes, bet ir jāatceras, ka tas modelis ar visiem pieņēmumiem, teiksim tā, es ceru, ka tas ir kļūdains, jo šobrīd tas prognozē mums diezgan smagu februāra un marta sākumu, bet man nav pamata domāt, ka kas ir baigi kļūdains. Mūsu modelis pieņem, ka vīruss ir par trešdaļu maigāks un arī īsāks laiks, ko cilvēks pavada slimnīcā, bet tāpat mēs prognozējam diezgan lielu hospitalizēto skaitu, un vienā brīdī slimnīca varētu atrasties virs 4000.”
Saslimstības līkne turpinās augt līdz februāra vidum. Oficiālā statistika to, visticamāk, neparādīs, jo laboratorijas visus nevarēs pārbaudīt, bet vienā dienā būs pat 27 000 jaunu infekciju.
Pašlaik uzņemtajā izplatības tempā Covid-19 paveids omikrons šajā vilnī var inficēt katru trešo Latvijas iedzīvotāju. Tik milzīgs vienlaicīgi saslimušu cilvēku skaits kārtējo reizi pārslogos veselības aprūpi. Taču masveidā slimojoši darbinieki paralizēs arī citas nozares.
“Tas skar daudzas nozares, šobrīd pieaug papīra cena, tāpēc, ka daudzas rūpnīcas pasaulē un Eiropā ir karantīnā, saslimušas ar Covid-19. Tam ietekme ir daudz plašāka nekā mēs domājām iepriekšējos viļņos, ka vislielāko smagumu iznes tikai veselības sektoru, šeit liels smagums būs arī uz citiem sektoriem un tam var būt tālejošas sekas,” sacīja Muciņš.
“Tas, kas mani dara bažīgu, mēs neraugāmies uz citiem indikatoriem, piemēram, uz primārās veselības aprūpes pārslodzi, to, ka mēs nevaram nodrošināt testēšanas jaudas, uz to, ka mums varbūt kritiskās infrastruktūras, kaut kādas lietas var tikt traucētas pie tik lielas saslimstības, un arī tas haoss skolās tas tomēr ir, un ir jāatzīst, ka tas nav labākais,” pauda Cipule.
Ja saslimstības prognozes piepildīsies, biznesi un iestādes slēgs durvis, jo nebūs, kam strādāt. Pašlaik nav iespējams prognozēt, kas nodarīs lielāku kaitējumu ekonomikai – ierobežojumi saslimstības novēršanai vai neierobežota saslimstība. Mēģinājums novērst ekonomikas apstāšanos ir pašizolācijas laika samazināšana līdz septiņām dienām.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka norādīja: “Tas jau būs tāds “lokdauns”, ko pats omikrons ieviesīs. Bet šeit ir svarīgi, ka tie cilvēki, kam ir noteikta šī pašizolācijas vai kontaktpersonas statuss, ievērot šos nosacījumus.”
“Es apzinos, cik šī ir neviennozīmīga situācija arī valdībai, jo principā 6.janvāra prognozes, ko mēs rādījām, mēs pateicām, ka, lai arī ko viņi nedarītu, kā viņi neierobežotu infekcijas izplatību, tāpat būs slikti, tāpēc šajā gadījumā es negribu nicināt to diskusiju, kas ir noteikti notikusi politiskā līmenī,” sacīja Trojanskis.
“Ir pamats runāt par noteiktu ierobežojumu pastiprināšanu, lai maksimāli šo līkni placinātu. Mēs vēl aizvien pēc diviem gadiem neesam iemācījušies, mēs to redzam ikdienā. Vēl aizvien ir šie jautājumi, ko man tagad darīt, kā ko – ir jāpaliek mājās!” sacīja Cipule.
Ekspertu prognozes par omikrona uzvedību balstītas tajā, kas jau pieredzēts citās valstīs. Arī politiķi, solot drīzumā atvieglot ierobežojumus, iedvesmojas no tādas rīcības, piemēram Lielbritānijā.
“Latvijā starp senioriem un starp 40+ tādu pilnīgi nepasargātu cilvēku daudzums ir kaut kur 12 reizes lielāks, pēc manām aplēsēm, nekā Lielbritānijā. Un tas nozīmē, ka nu varam tā domāt, ka Latvijā varam sagaidīt 12 reizes sliktāku vilni nekā Lielbritānijā, un tad tas jau paliek daudz nopietnāk,” sacīja Ņikita Trojanskis.
Iepriekšējos viļņos krīzes plāns paredzēja arī lauka hospitāli Covid-19 slimniekiem. Tagad šī ideja atmesta, jo tajā nebūtu, kam strādāt.
1,405 skatījumi