Atkāpšanās no dotajiem solījumiem un apņemšanos nepildīšana kļuvusi par tādu kā tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) vizītkarti. Līdz šim gandrīz neviens viņa dotais solījums nav būtiski pavirzījies uz priekšu – aizmirstībā nogrimuši gan solījumi par valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaita samazināšanu par 30%, ministriju apvienošanu, minimālās algas palielināšanu līdz 500 eiro mēnesī, minimālo pensiju vismaz 200 eiro apmērā un citi. Pats Bordāns vēlēšanu solījumu nepildīšanu skaidrojis ar mītisku oligarhu liktajiem šķēršļiem, lai gan patiesībā paša tieslietu ministra virspusējā pieglaimība, šķiet, varētu būt vien maska, zem kuras slēpjas auksts politiskais aprēķins.
Iespējams, viņš gribētu teikt, ka arī šie paši oligarhi kā no pasaku grāmatām patraucējuši ministram līdz galam novest tieslietu sistēmas auditu, kura izmaksas bija plānotas pusmiljona eiro apmērā. Ideju veikt šādu auditu Bordāns skaļi pieteica šā gada februāra sākumā – pēc tam, kad Saeima lēma par viņa partijas biedra Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai saistībā ar kukuļdošanas skandālu. Tolaik tika teikts, ka tieslietu sistēmas auditā ieguldīto naudu vēlāk izdosies “ar uzviju atdot sabiedrībai”, taču jau tad pret to daudzi izturējās skeptiski. Šomēnes gan atklājās, ka daļu no tieslietu ministra solītā visaptverošā tieslietu sistēmas audita veiks Valsts kontrole (VK). Īpaši šim mērķim valdībā jau apstiprināts aicinājums VK veikt revīziju par ekonomikas un finanšu jomas noziegumu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti.
Lai arī pats Bordāns noliedz, ka solījumu izpilde šobrīd ir pārlikta uz VK pleciem, skaidrs, ka tā nespēs veikt tik plašu revīziju, kā to iespētu starptautiskie tiesību zinātņu eksperti. Valsts kontroles kodolu neveido juristi un tiesību zinātņu speciālisti, bet lielākoties revidenti, kas pārbauda finanšu dokumentu apriti. Maz ticams, ka ministrs, kuram kabatā ir grāds tiesību zinātnēs, to neapzinās.
Tas arvien ticamāku padara secinājumu, ka patiesībā Bordāns pats atkāpies no šīs idejas, kad sapratis, ka tieslietu sistēmas audits neko ārkārtēju neatklās un visas runas par to, ka tajā jāpiedalās arī starptautiskajiem ekspertiem, ir vien miglas pūšana mediju un sabiedrības acīs, lai aiz tās vāliem varētu netraucēti uzburt drāmu par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam.
Taču tagad par to pašu pusmiljonu eiro plānots sakopt Ministru kabineta (MK) ēkas fasādi. Kā zināms, šajā ēku kompleksā atrodas arī Tieslietu ministrija. Bet, cik zīmīgi, – no padziļināta audita uz fasādes sakopšanu! Vai tas mums neatklāj patiesību par jau sen piekoptu Bordāna un visas JKP darbības stilu?
Bordāna atkāpšanās no saviem solījumiem gan nav nekas pārsteidzošs, ņemot vērā, ka, iekļūstot Saeimā, viņš tūlīt pat aizmirsa visu par minimālās algas celšanu, solījumiem palielināt atalgojumu policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, zemessargiem un citiem drošības un aizsardzības iestāžu darbiniekiem, solījumiem par 30% samazināt medikamentu cenas un apņemšanos ievērojami celt ārstu un medmāsu algas.
Tā vien izskatās, ka Bordānu maz satrauc savu solījumu izpilde – viņš nejūtas ne par neko vainīgs un atbildīgs, jo vienmēr noder atruna, ka solījumus izpildīt traucējis kāds oligarhs tajā laikā, kad pašam kājas jau sapinušās neizpildīto solījumu pinekļos.
Foto: Valsts kanceleja
2,054 skatījumi