Mūsu kredīts premjeram Krišjānim Kariņam ir beidzies, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību speciālists, “sorosologs” un fotogrāfs Mārcis Bendiks.
Pēc viņa teiktā, kredīta vairs nav: “Viņš tagad var stāstīt, ko grib. Jaunieši ballēsies, pensionāri staigās pa gadatirgiem un brauks pie mazbērniem, neraugoties uz “lokdaunu”, pēc kura brēc tā saucamie zinātnieki.”
““Lokdaunu” atkal var ieviest, taču tas neīstenosies. Ceru, ka Kariņš kā pagļēvs, neapņēmīgs demokrāts saprot vienu teorētisku lietu: ja tiek ieviesti ierobežojumi, kurus neviens neievēro un neviens nekontrolē – tā ir bezjēdzība. Tas ir ceļš uz pilsonisko nepakļāvību. Tās jau būs vēl lielākas ziepes nekā jebkura pandēmija, ja sabiedrības kopums lems, ka mums šāda varas pārvaldība neder. Tad šī švakā, šļurīgā parlamentārā demokrātija var tikt aizstāta ar sistēmu, kurā demokrātijas nav vispār. Ļoti kļūdains ir izteiciens, ka demokrātija ir vairākuma vara. Šis izteikums maitā domāšanu. Vairākums savu varu var nodrošināt ar daudz primitīvākām un lētākām metodēm. Demokrātija patiesībā ir kopēja lietu apspriešana un mazākuma tiesību ievērošana, vairākumam pieņemot lēmumus. Bet vairākuma varu var nodrošināt daudz primitīvāk, un piemēri nav tālu jāmeklē. Jau esošo ierobežojumu ievērošana notiek gariem zobiem. Uzticība valdībai ir nograuta pilnībā,” pauda Bendiks.
“[Premjera Krišjāņa] Kariņa problēma ir tāda, ka viņš ir nevis kolhoza priekšsēdētājs, kurš padomju laikos varēja aiziet uz Komunistiskās partijas komiteju pasūdzēties, bet viņš ir kaut kas tāds kā klasiskajā gleznā redzamie Volgas strūdzinieki. Tur redzami skrandaiņi – viens velk to liellaivu, cits nevelk. Kariņa neizlēmība varētu būt personas īpašība. Viņš domā ilgāk, nekā politikā to var atļauties. Politikā un militāros jautājumos bieži vien jāpieņem strauji lēmumi, kuri balstīti nevis uz situācijas analīzi, bet uz profesionālo pieredzi un intuīciju. Analīze jātaisa pirms kara, nevis tad, kad ir jākaro,” sacīja Bendiks.
“[Veselības ministram Danielam] Pavļutam nav citas iespējas kā bļaut – tos visus, kuri izgājuši ielās nepareizās krāsas maskās, vajag sēdināt cietumā. Skolas vajag vērt ciet, lai tie bērni kļūtu stulbāki, kas “sorosītiem” patīk. Viņam jākliedz – jūs neizdarījāt to, jūs neizdarījāt šito, un tādēļ tā pandēmija ir tik traka. Pavļutam nav citas iespējas. Bet Kariņš ir un paliek tāds valdības vadītājs, kuram patīk padomāt. Pagājušā gada 16. martā Kariņš teica – tagad Lieldienās pasēdēsim mājas, lai Jāņos visi varētu būt atkal kopā. Tajā brīdī tauta deva Kariņam bonusiņu, viņam piekrītot – nu labi, pasēdēsim mājās, ja jau reiz tā vajag. Atminieties, kāda tolaik izskatījās Rīga. Tukša, bez cilvēkiem. Ielās neviena, it kā pilsētai neitronu bumba uzmesta. Toreiz sabiedrība noticēja. Tad notika tas, kam bija jānotiek,” pauda politikas eksperts.
Foto: Valsts kanceleja
1,396 skatījumi