Nepilnas nedēļas laikā Satiksmes ministrija cauri pirmajam lasījumam izstūmusi grozījumus likumā par ostām, kas paredz Rīgas un Ventspils brīvostu pārņemšanu valsts pārvaldībā. Lai arī vairāki Saeimas deputāti pauduši bažas par to, ka grozījumi paredz tiesības privatizēt to, kas 20 gadu laikā ir radīts Ventspilī un patiesībā ostu biznesa attīstībā ir ieinteresēti Jaunās konservatīvās partijas (JKP) sponsori, koalīcija ceturtdien steidzamības kārtā atbalstīja Rīgas un Ventspils ostu pārņemšanu.
Likuma grozījumus par ostām iniciējusi Jaunā konservatīvā partija, kas, neraugoties uz potenciāliem konkurences samazināšanās draudiem, jau priekšvēlēšanu laikā sapņoja par ostu nodošanu valstij. Kamēr JKP pārstāvji sabiedrību baroja ar ziņām, ka ostu privatizācijas rezultātā ostu peļņas līmenis būtisku pieaugtu un valsts budžets ik gadu saņemtu vismaz 30–40 miljonus eiro iemaksas no lielajām ostām, aiz šīs idejas jau tolaik nevarēja nepamanīt slēpjamies JKP ziedotāju vērienīgas biznesa intereses, piemēram, Skultes ostā. Mediji ziņo, ka viens no 18 Latvijas goda konsuliem ASV Pēteris Aloizs Ragaušs, pēc tikšanās ar JKP, partijai pārskaitījis 10 tūkstošus eiro, kļūstot par vienu no lielākajiem partijas sponsoriem. Goda konsuls ieplānojis attīstīt biznesu Latvijā un Skultes ostā grib būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, kas pamatoti liek apšaubīt Jaunās konservatīvās partijas patiesos motīvus.
Uz to norādījuši arī vairāki deputāti, tostarp Regīna Ločmele-Luņova (S). “Tikpat labi varētu apgalvot, ka korupcijas riski saistīti ar iespējamo JKP pārstāvju ienākšanu vai jaunajā valdē vai jaunajā uzņēmumā, par kuru mēs nekā nezinām. Jo, ja ASV žurnālisti iepazītos ar to, ko raksta Latvijas prese, viņi uzzinātu, ka arī JKP ir sponsori, kuri ir ļoti ieinteresēti ostas biznesa attīstībā,” runājot par Ragauša ieceri izveidot pretī Skultei sašķidrinātās gāzes bāzi atklātajā Baltijas jūrā, izteicās deputāte.
Tā vien, šķiet, ka patiesais JKP mērķis nebija panākt, lai sankciju sarakstā tiktu iekļauts Ventspils mērs Aivars Lembergs, bet gan, lai šāds solis sniegtu tiem iespēju privatizēt lielākās Latvijas ostas, iespējams, savu sponsoru interesēs. Par to liecina arī fakts, ka Liepājas ostu gan izlemts neaiztikt. Bet varbūt tas ir tāpēc, ka pie varas Liepājā ir koalīcijai tuvi spēki, kamēr Rīgā un Ventspilī personas, ar kurām tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kandidējot uz premjera amatu, kategoriski atteicās sadarboties. Tagad arī saprotams kādēļ.
Ostu iecerētā privatizācija izskaidro arī JKP priekšvēlēšanu laikā stingri novilktās sarkanās līnijas pret Zaļo un zemnieku savienību, kuras sastāvā ir arī Lemberga pārstāvētā partija. Jo sadarbība ar ZZS krietni apgrūtinātu JKP ieceres pārņemt lielākās Latvijas ostas.
Pēdējo nedēļu notikumi ir skaidri parādījuši Jaunās konservatīvās partijas intereses jau no paša sākuma un maz ticams, ka ar ostu atdošanu valstij un tālāku to privatizāciju, JKP ambīcijas aprobežosies.
Foto: F64
2,894 skatījumi