Budžeta nauda ir visu Latvijas iedzīvotāju nauda. Nav taisnīgi, ja vienu partiju vēlētāju balsis būs novērtētas, bet citu partiju vēlētāju balsis tiek novērtētas ar nulli, runājot par ieceri celt finansējumu partijām, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts Armands Krauze.
“Ir neglīti, ka tik lieli tēriņi paredzēti partiju finansēšanai un arī Valsts kancelejai. Ja tiek paredzēts tik liels finansējuma kāpums partijām un prezidenta kancelejai, bet medmāsu algām un skolotājiem procentuāli daudz mazāks, tas ir negodīgi,” intervijā pauda Krauze.
Pēc viņa sacītā, lai arī ideja, ka partijām jābūt neatkarīgām no sponsoriem un jāpaceļ finansējums no valsts, pati par sevi ir pareiza, to vajadzēja darīt jau kopš deviņdesmitajiem gadiem un saistībā ar ekonomikas izaugsmi.
“Taču ir nesamērīgi vienā gadā pēkšņi un septiņkārtīgi palielināt šo finansējumu. Tas ir spļāviens tautai sejā, ka partijas izdomā, ka grib un var pielikt sev finansējumu, bet jūs, pārējie, skolotāji, mediķi un pensionāri, pastāviet un pagaidiet. Tas šajā brīdī ir necienīgi un nesamērīgi pret Latvijas iedzīvotājiem,” uzskata politiķis.
“Bet principam kā tādam ir jābūt. Taču tam jābūt izdiskutētam sabiedrībā, ne tikai koalīcijā, kā tas pašlaik ir noticis. Tam jābūt apspriestam gan nevalstiskajās organizācijās, gan apspriestam ar sabiedrību. Jo mazās partijas nevarēs attīstīties. Nauda aiziet tām, kurām jau ir pārstāvniecība Saeimā. Neko nesaņems novadu partijas, kas startē tikai novados, un partijas, kas nav ieguvušas 2% vēlētāju atbalstu. Budžeta nauda ir visu Latvijas iedzīvotāju nauda. Nav taisnīgi, ja vienu partiju vēlētāju balsis būs novērtētas un atvēlētas partijām, kas iekļuvušas Saeimā, bet citu partiju vēlētāju balsis tiek novērtētas ar nulli. Piemēram, ir vēlētājs, kas nemūžam nebalsos par prettiesiskuma sludinātājiem. Viņš ir izvēlējies balsot par kādu no mazajām partijām. Taču viņa nauda aiziet šai te… Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP). Tas nav godīgi,” sacīja Krauze.
“Man ir bažas, ka valdošās partijas pašlaik izdara politisku spiedienu uz amatpersonām. Aiz cīņas karoga pret finanšu pārkāpumiem iespējams paslēpt arī tādas nelāgas lietas kā uzņēmumu vājināšana, uzņēmumu atņemšana vieniem komersantiem, lai viņu biznesu varētu pārņemt citi. To var izdarīt ar auditiem – uzņēmumu var nomocīt ar lielajiem auditiem. Lielie auditi prasa no uzņēmumiem lielus izdevumus un cilvēkresursus. Šādi gadījumi ir bijuši gan senos, gan ne tik senos laikos. Vasarā konsultatīvajā padomē tapa labi priekšlikumi, kas vērsti uz šīs jomas sakārtošanu, lai nebūtu iespēju uzņēmumus mocīt bez pietiekama pamata, taču, kad šie priekšlikumi nonāca līdz Finanšu ministrijai, tie kaut kur pazuda. Tātad paliek spēkā sistēma, ka ierēdņi var brīvi izlemt, kam un kad uzbrukt. Tas rada bažas, ka valdošajām partijām ir vēlme politisko ietekmi nevis mazināt, bet palielināt, lai varētu savu politisko varu izmantot gan godīgu uzņēmumu iznīcināšanai, gan lai iegūtu “netīru naudu”,” pieļāva Krauze.
Pēc viņa sacītā, viens no variantiem ir vai nu veidot jaunu valdību, vai atlaist Saeimu.
“Neizskatās gan, ka Valsts prezidents Egils Levits ko tādu grasītos darīt, un diezin vai no viņa var gaidīt šādu ierosinājumu. Jo atšķirībā no priekšgājējiem, kas centās būt vai arī bija politiski neitrāli, prezidents sevi ir pozicionējis kā valdošās koalīcijas atbalstītājs. Tāpēc nav ticams, ka Valsts prezidents varētu virzīt lietas uz ārkārtas vēlēšanām,” uzskata Krauze.
Foto: Saeimas kanceleja
1,787 skatījumi