Latvijas pašvaldības šobrīd atrodas nudien neapskaužamā situācijā – nodokļu reforma samazinājusi pašvaldību budžeta ieņēmumus un pārvilkusi svītru to iecerētajiem attīstības plāniem. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinātā novadu reforma atstājusi pašvaldības neziņā par to tuvāko nākotni. Varētu jau šķist, ka pašvaldībām šobrīd rūpju tāpat gana, taču šajās dienās nākamo triecienu tām devusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), paziņojot, ka no nākamā gada janvāra Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) varētu pārtraukt finansēt brīvpusdienas jaunāko klašu skolēniem – šis pienākums būtu jāpārņem pašvaldībām.
Turpinot darbu pie nākamā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta prioritāšu izvirzīšanas, Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi līdz šim uz to attiecināto funkciju – dotāciju brīvpusdienu nodrošināšanai – nodot pašvaldībām.
Šobrīd IZM nodrošina valsts budžeta līdzekļus 1.,2.,3. un 4. klašu skolēnu ēdināšanai neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja statusa. Tajā pašā laikā arī pašvaldības atbilstoši iespējām un nepieciešamībai no saviem līdzekļiem nodrošina brīvpusdienas arī citu klašu bērniem, tādējādi brīvpusdienu jautājuma īstenošanā valsts un pašvaldības jau šobrīd piedalās katra ar savu līdzfinansējuma daļu. Valsts budžeta finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai 2019. gadam ir 19 001 416 eiro, vienam bērnam dienā atvēlot 1,42 eiro.
Jaunā iecere radījusi pamatotas bažas vietvaru pārstāvju vidū, jo pašvaldības šaubās, vai tām pietiks līdzekļu, lai finansētu brīvpusdienas visiem bērniem, it īpaši ņemot vērā apjomīgo summu, kas nepieciešama, lai to īstenotu.
Līdz šim daudzas pašvaldības no saviem līdzekļiem nodrošinājušas brīvpusdienas arī visu pārējo klašu skolēniem. IZM dati liecina, ka 74% pašvaldību nodrošina brīvpusdienas 5. klasēm, 71% pašvaldību – 6. klasēm, 63% pašvaldību – 7. klasēm, 58% pašvaldību – 8. klasēm, 58% pašvaldību – 9. klasēm, bet 35% pašvaldību – no 10. līdz 12. klasei. Ja līdz šim pašvaldības vēl spēja savilkt galus, tad 100% brīvpusdienu nodrošināšana varētu būtiski apgrūtināt pašvaldību eksistenci, tostarp liekot atcelt brīvpusdienas citām klašu grupām, jo pašvaldību primārais pienākums ir nodrošināt brīvpusdienas visiem trūcīgu un maznodrošinātu ģimeņu bērniem.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība paudusi bažas, ka šobrīd šāds lēmums tiek virzīts, pārāk maz tajā iesaistot pašvaldības.
Tā vien šķiet, ka Kariņa valdības patiesais uzdevums ir nogremdēt pašvaldības vai vismaz tās padarīt par nabadzīgām un pakļāvīgām, uzkraujot tām arvien vairāk un vairāk pienākumu un arvien mazāk novērtējot to centienus un ikdienas darbu katrai savā reģionā ar iedzīvotājiem. Un vispār – vai šāds ministres paziņojums īsi pirms jaunā mācību gada sākuma ir saprātīgs? It īpaši ņemot vērā, kādā situācijā šobrīd atrodas pašvaldības, kur dažas pat nezina, kuras skolas tām nāksies finansēt… Varbūt nākamais solis, par ko paziņos Šuplinska, būs maksas pamatizglītība?
Foto: Valsts kanceleja
4,966 skatījumi