Jaunā konservatīva partija (JKP), kura politikā ienāca ar skaļiem saukļiem par godīgumu, drosmi un gudrību, nu kļuvusi vien par ar ērkšķu vaiņagiem kronētu cietēju partiju, kura pie savām neveiksmēm vaino politiskos sāncenšus, vārdā nenosauktus grupējumus un koalīcijas partneru vēlmi nedancot pēc viņu stabules. Demonstratīva aiziešana no sēdēm un kartona figūras nosēdināšana Saeimas pirmajās rindās – tā vien šķiet, ka bordāniešu sludināto drosmīgo politiku apsēdis mūžīgā upura gars.
Ja atceramies, JKP līderis Jānis Bordāns jau pirms valdības izveidošanas gana veiksmīgi iejutās “apvainotā puisēna” tēlā – lai arī Bordāns centās izveidot valdību ar cilvēkiem un ar partijām, kuras pats sauca par organizētās noziedzības pārstāvjiem, vēlāk viņš paziņoja, ka, visticamāk, vārdā nenosaukti grupējumi nevēlas valdībā redzēt šīs partijas pārstāvjus Juri Jurašu un Jutu Strīķi. Viņu gan maz interesēja patiesais atteikuma iemesls – JKP nereālie solījumi, savstarpējas uzticēšanās un cieņas deficīts un tas, ka neviens pēc būtības nevēlējās, lai valdība būtu vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.
Arī pēc partijas biedra Jura Juraša kriminālprocesa ierosināšanas JKP turpināja ieturēt šo pašu politiku un norādīja, ka valstī ir izveidojusies “sazvērnieku grupa”, kas nevēlas zaudēt politisko un ekonomisko varu. Tā vietā, lai ar pierādījumiem attaisnotu Jurašu, JKP izsūtīja žēlabainas vēstules ārvalstu vēstniecībām, kuras vēlāk pat kaunējās “drosmīgi un atklāti” publicēt.
Ar līdzīgām žēlabām JKP turpina arī darbu valdībā – tā vietā, lai meklētu veidus, kā uzlabot atsevišķu institūciju un iestāžu darbu, bordānieši runā vienīgi par atlaišanu un likvidēšanu – tas attiecas gan uz JKP vēlmi nomainīt ģenerālprokuroru Kalnmeieru, Valsts drošības dienesta vadītāju Mežvietu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes valdes locekli Ķezberi un virkni citiem JKP “melnajā” sarakstā nokļuvušajiem.
Papildus tam, JKP nodemonstrēja īstu cirku ar kartona Jurašu un viņa meklēšanu pa visu Saeimu. Toreiz gan cietēja lomā bija iejutusies bijusī knabiste Juta Strīķe, kas draudēja ar policiju tiem, kas aiznesa kartona Jurašu no Saeimas. Vai var pārmest, ka tiem vienkārši apnika JKP cirks?
JKP taktika arī spilgti izpaudās jautājumā par Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā. JKP tā vietā, lai izmantotu iespēju un parunātu ar Mežvietu pirms lēmuma pieņemšanas, demonstratīvi pameta telpu. Lai arī JKP publiskajā telpā norādīja, ka jautājums virzīts lielā slepenībā un Mežvieta kandidatūra neesot apspriesta nedz Saeimas atbildīgajās komisijās, nedz parlamentā, vairākus deputātus šāda attieksme izbrīna – viņi JKP rīcību salīdzina ar pirmsskolas vecuma bērna līmeni.
Savukārt šonedēļ JKP līderis Jānis Bordāns pažēlojies, ka savas principialitātes dēļ JKP var pamest vadību. Pirmais mēģinājums esot bijusi Mežvieta apstiprināšana amatā, bet tagad partijas solījumu neizskatīšana nākamā gada budžeta ietvaros. “Es neesmu tajā situācijā, lai teiktu, ka viss šobrīd ir cauri, bet mēs turpinām pārliecināt vismaz premjeru,” izteicās Bordāns, liekot noprast, ka JKP ir palikuši vienīgie gaišie tēli Saeimā.
Tā vien, šķiet, ka Jaunā konservatīvā partija pagaidām aprobežojas vien ar cietēju lomas spēli, ar ko tā cenšas apslēpt pati savas neizdarības un kompetences trūkumu. Varbūt bordānieši nemaz nav tik godīgi, drosmīgi un gudri, kā vēlas izlikties?
Foto: F64
2,410 skatījumi