Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plānotā administratīvi teritoriālā reforma, kas paredz vērienīgu pašvaldību skaita samazināšanu, liek gan pašvaldībām, gan to iedzīvotājiem ar bažām gaidīt jauno vietvaru sadalījumu. Novadu reformas ietvaros izgaismojusies gan vēl viena, būtiska problēma saistībā ar plānošanas dokumentu izstrādi, kas, kā uzskata pašvaldību vadītāji, var nopietni apdraudēt attīstības procesus pašvaldībās un tādējādi visā valstī kopumā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosinājusi noteikt, ka jaunu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde un apstiprināšana jāuzsāk tikai pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. VARAM to pamato ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, plānojot, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jau pēc jaunā administratīvā sadalījuma.
Tajā pašā laikā šādu iniciatīvu par nesaprātīgu sauc vairums pašvaldību vadītāju, tostarp Ventspils mērs Aivars Lembergs. “Izskatās, ka pašvaldību robežu grozīšana ir svarīgāka nekā attīstība,” – tā, vērtējot VARAM plānus, izteicies Lembergs.
Viņš skaidro, ka plānošanas dokuments faktiski būs gatavs tikai 2023. gadā. “Bet tad vilciens jau ir aizgājis,” skaidroja politiķis.
Arī bijušais Liepājas mērs Uldis Sesks brīdinājis, ka šāds VARAM priekšlikums bremzēs visas Latvijas attīstību. Viņa ieskatā, minētie grozījumi ir pretrunā ar izvirzīto mērķi – mazināt nevienlīdzību. Viņš pauda nostāju, ka šie grozījumi nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā ietekmēs negatīvi.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauž, ka tikai katras pašvaldības ziņā ir izvērtēt situāciju un lemt par jauna teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes nepieciešamību. Šobrīd ministrijai nav nekāda konkrēta pamata uz laiku aizliegt pašvaldībai pildīt tās autonomo funkciju un pārtraukt plānošanas procesus. Ierobežojot pašvaldību iespējas plānot savu attīstību un sagatavot plānošanas dokumentus, tiek liegta iespēja tajos laicīgi integrēt pašvaldību un to teritoriju vajadzības, iniciatīvas, ES un nacionālās politikas, īstenot Nacionālo attīstības plānu un veiksmīgi sagatavoties, lai iekļautos jaunajā ES plānošanas periodā un uzsāktu fondu apguvi jau 2021. gada nogalē.
“Aizliegums izstrādāt jaunus attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši situācijai un vajadzībām šodienas strauji mainīgajā vidē mazina pašvaldības spēju sekmēt uzņēmējdarbību savā teritorijā un investīciju piesaisti. Pie tam ar šādu normatīvo regulējumu nākamā perioda ES fondu apguves uzsākšana varētu aizkavēties vismaz par diviem gadiem,” norāda Latvijas Pašvaldības savienības padomniece attīstības un plānošanas jautājumos Gunta Lukstiņa, paužot gan aptaujāto pašvaldību, gan LPS valdes viedokli.
Apturot plānošanas procesu, tiks radīti būtiski zaudējumi tām pašvaldībām, kuras šobrīd izstrādā savus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, un tām, kuras vajadzības gadījumā nevarēs uzsākt to izstrādi. Zaudējumi būs gan plānošanas dokumentu izstrādei tērētie līdzekļi, gan tie zaudējumi, kas rodas, neatrisinot jau saskaņotus teritorijas attīstības jautājumus starp teritorijas attīstības dalībniekiem. Vai VARAM strādā pie Latvijas reģionu iznīcības?
Foto: Valsts kanceleja
2,889 skatījumi