Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) nav nedz naudas, nedz izglītības reformu plāna, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” norādīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Evija Papule (S).
Viņa norādīja, ka visaptverošas izmaiņas mācību saturā nav veiktas kopš 1998. gada, un pāreja uz kompetenču saturu neapšaubāmi ir galvenā prioritāte, kurai vajadzēja koncentrēt visus spēkus. “Pārmaiņu veikšanai ir jābūt arī atbalsta instrumentiem, kas parasti ir nacionālais vai Eiropas struktūrfondu finansējums. Iepriekš šādām pārmaiņām nekad nav bijis pietiekams finansējums. Vēl, man esot ministrijā, šīs reformas īstenošanai ieplānojām Eiropas struktūrfondu atbalstu vairākām lietām. Jau kopš 2005. gada domājām par kvalitātes monitoringu, kam efektīva, sistēmiska risinājuma nav joprojām. Ar izglītības kvalitāti saistīts arī paredzētais atbalsts bērniem ar mācību grūtībām un talantīgiem bērniem. Visas šīs darbības tika saplānotas kontekstā. Kompetenču pieeja mācību saturā prasa arī citu pieeju skolotāju tālākizglītībai un sagatavošanai, citu infrastruktūru un arī citu klases (arī mācību stundas) uzbūvi, skolēnu skaitu un iespējas, kā mācīties. Bija arī izmaiņas profesionālās izglītības saturā, infrastruktūras modernizācija. Skolu infrastruktūras modernizēšana, protams, saistīta ar skolu tīkla izmaiņām, īpaši vidusskolu posmā,” stāstīja Papule.
Viņas ieskatā, jaunajai ministrei Ilgai Šuplinskai bija jānosaka svarīgākā prioritāte. “Ja tas ir izglītības saturs, tad pakāpeniski jārisina jautājumi, kas ar to saistās, nevis tikai jākritizē iepriekš darītais. Arī teikt, ka “es zinu labāk, izdarīšu labāk un ātrāk kā visi pirms tam”, ir nepareizi no komunikācijas viedokļa, jo pēc tam ir grūti sarunāt sadarbības partnerus. Reformas izglītībā nevar īstenot viens ministrs, ir jābūt sarunām ar skolām, pašvaldībām. Izņemot iepriekšējo ministru, izglītības ministriem parasti nedod naudu, bet nevar īstenot reformas, ja nav finansiālā atbalsta. Tagad ir ačgārni – prasa īstenot reformas un tikai tad sola naudu,” uzsvēra Papule.
Runājot par to, ka neilgi pēc tam, kad izglītības ministre apgalvoja, ka nepieciešamā nauda pedagogu algu grafika pildīšanai būs, Finanšu ministrija paziņoja, ka nav saskaņojusi attiecīgus noteikumu grozījumus, kuros bijusi virkne nepilnību, trūkusi informācija par skolu tīkla optimizāciju un tajā ieekonomēto, Papule norādīja, ka “tā ir ministres un ministrijas administrācijas kapacitātes mazspēja, vienlaikus arī politiska spēle.””Bet ir pārāk neapdomīgi izmantot skolotājus šajā spēlē, politiskajā cīņā,” uzsvēra politiķe.
Pēc viņas sacītā, nevar runāt par to, ka izglītība ir prioritāte, ja nedod nozarei finansējumu. “Saprotu, ka finansējums pedagogu algām tomēr būs, un, ja visu pārējo koalīcijas partiju politiķi JKP saka, ka nauda būs, tad jājautā, kāpēc tā vēl netiek piešķirta, vai no JKP kaut ko gaida pretī? Bet domāju, ka valdībai ar to tā nevajadzētu spēlēties, jāņem vērā, ka ir pieteikts skolotāju streiks, ko nevajadzētu pieļaut, jo tas varētu izvērsties neprognozējami. Pedagogu vidū pašlaik nejūt lielu optimismu, sparu visam skriet līdzi, jo ir pārāk daudz negāciju, pārmetumu: sākot ar to, ka “esat veci”, kaut gan vidējais vecums ir vēl vismaz desmit gadu līdz pensijai. Vai tiešām pedagogiem jāiet pensionēties agrāk? […] Ministrei bija iespējas salikt akcentus, tā vietā viņa pievēršas kaut kam vienam, otram, trešajam… Daudzas lietas izglītībā stagnē arī aplama uzskata dēļ, ka naudas izglītībā ir pietiekami, ka tā ir pārfinansēta,” norādīja politiķe.
Viņas ieskatā, šobrīd ir pieeja: uztaisi reformas – iedosim naudu. “Bet Šuplinskas kundzei nav nedz naudas, nedz reformu plāna, viņa turpina grābt no visa pa gabaliņam, tādēļ acīmredzot viņai veidojas iespaids, ka ir haoss, slikta kvalitāte. Kurš gribēs ieguldīt izglītībā, ja paši daudzinām, ka izglītības un tās reformu vadības kvalitāte ir slikta? Jau virsraksts nav pareizs. Jā, mums ir problēmas, bet sāksim risināt to un to, lai rezultāts būtu šāds! Nosauc prioritāti, piemēram, satura reforma, un strādājam uz to,” komentēja Papule.
Foto: Valsts kanceleja
1,780 skatījumi