Saeima trešdien, 3. aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas nosaka aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā.
Aizliegums skaidrā naudā norēķināties par nekustamā īpašuma, piemēram, iegādi, noteikts, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām, nekā patiesā darījuma apmērs. Iepriekš skaidrā naudā par darījumu varēja norēķināties līdz 7200 eiro.
“Mūsu valstī par naudas atmazgātājiem uzskata parastos cilvēkus – mājkalpotājus, skolotājus, automehāniķus, celtniekus. Bet mūsu valstī par naudas atmazgātājiem un naudas legalizētājiem neuzskata tos, kas apšaubāmos darījumos ar Kipras ofšoriem saņem naudu par nolaistu kinoteātri “Pionieris” Rīgā, Skolas ielā 2. savas ģimenes darījumus par kino “Pionieri”, kurš, starp citu, ir denacionalizēts savulaik dīvainā kārtā situācijā, kad māja ir celta padomju laikos. Ļoti interesanti, kā var denacionalizēt padomju laikos celtu māju? Kariņa kungs, es ceru, ka naudas legalizēšanas jautājumos jūs pievērsīsiet uzmanību, ka patiesā labuma guvēji aiz šiem Kipras ofšoriem ir Silkinu ģimene no Krievijas, no Maskavas mērijas,” uzrunājot parlamentu, sacīja Saeimas deputāts Aldis Gobzems.
“Es ceru, ka jūs pievērsīsiet uzmanību tam, ka naudas legalizēšanas un optimizēšanas jautājumos šie darījumi notiek, ieguldot īpašumu pamatkapitālā, nevis vienkārši pārdodot, kā to dara parastie cilvēki. Naudas atmazgāšana nesākas ar skaidras naudas ierobežošanu parastajiem cilvēkiem. Nekur pasaulē tā nenotiek. Tā notiek tikai pie mums, ka soda parasto, bet premjers var atļauties darīt jebko,” turpināja Gobzems.
“Opozīcijas iesniegtie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti 7. priekšlikumā, kur vienīgais izņēmums ir tas, ka nodokļu maksātājiem, tajā skaitā, fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļaut veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus. Nekustamais īpašums! Tā taču nav raķešu zinātne. To jūs saprotat, vai ne?” atbalstot likumprojektu, sacīja Artuss Kaimiņš (KPV).
Likums grozīts, ņemot vērā, ka liela apjoma darījumi skaidrā naudā var radīt risku fiktīvu un krāpniecisku darbību veikšanai, kā arī iespējai legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus, teikts grozījumu anotācijā.
Grozījumu autori Finanšu ministrijā norādījuši, ka skaidras naudas lietošana darījumos apgrūtina nodokļu administrācijas iespēju kontrolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, jo nav efektīvu instrumentu darījuma pierādīšanai, tai skaitā, vai darījums skaidrā naudā faktiski ir noticis.
Aizliegums nekustamo īpašumu darījumos lietot skaidru naudu stāsies spēkā šī gada 1. maijā.
Attiecībā uz līdzšinējiem darījumiem, par kuriem norēķināties paredzēts skaidrā naudā, nosacījums par bezskaidras naudas lietošanu būs jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra.
Savukārt ierosinājumu ierobežot skaidras naudas lietošanu, tostarp darījumos ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, Saeima noraidīja.
Foto: Unplash
2,588 skatījumi