Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas izskatīšanas laikā politiķim liegts izteikt lūgumus, tikt informētam par izvirzīto apsūdzību, kā arī nav ievērotas viņa tiesības uz advokātu palīdzību un lietā iesaistīto nopratināšanu – par to un vēl citiem pārkāpumiem, kas pret viņu vērsti desmit gadu laikā, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pastāstīja pats Lembergs.
Pēc Lemberga sacītā, Latvijas un Eiropas tiesas atšķiras ar to, ka Eiropā viss notiek demokrātiski. “Identisks piemērs no manas personīgās pieredzes – pateicoties prokuratūras aktivitātēm, krimināllietas ar lielu troksni tika uzsāktas gan Lihtenšteinā, gan Šveicē. Arī tajās nebija nekādu pierādījumu, kurus Lihtenšteinas un Šveices prokurori tā gaidīja no saviem Latvijas kolēģiem. Abas skaļi sāktās krimināllietas pavisam klusi tika izbeigtas, jo pierādījumi no Latvijas netika iesniegti. Šie pierādījumi Lihtenšteinas un Šveices prokuroriem bija svarīgi, jo atšķirībā no Latvijas viņiem nav ideoloģiskās, politiskās, šķiriskās, naudas vai pasūtījuma pārliecības. Šajās valstīs advokāts drīkst iepazīties ar visiem lietas materiāliem jau tad, kad lieta vēl nav nonākusi tiesā. Tādēļ jau – kā mēs to spilgti redzam arī no Rimšēviča gadījuma – Eiropā nesaprot, kā var neiesniegt Eiropas tiesai pierādījumus par iespējamo vainu, kā arī pierādījumus, ka jāpiemēro tāds vai cits drošības līdzeklis. Nedz Kalnmeiers, nedz Bordāns un viņam līdzīgie nespēj iespaidot Eiropas tiesu,” uzsvēra Lembergs.
Tāpat viņš minēja piemēru, ka Latvijā arestē visus līdzekļus, kas ir tavā rīcībā, ar mērķi, lai tev ne tikai nebūtu, par ko dzīvot, bet lai tu nevarētu nolīgt aizstāvi; lai tu nevarētu īstenot tiesības uz aizstāvību.
“Nākamais. Man nozīmē tādu tiesas ritmu – četras dienas nedēļā. Protams, pie šāda tiesas sēžu biežuma tu vairs nevari ne tikai privāto dzīvi dzīvot, bet tu nevari arī īstenot profesionālo darbību. Kāpēc tā? Lai tu nevarētu nopelnīt naudu nedz dzīvošanai, nedz aizstāvībai; lai tu būtu spiests kapitulēt,” uzsvēra politiķis.
Saskaņā ar viņa teikto, salīdzinājumam ar citām skaļajām lietām: t.s. digitālās TV lietā tiesas sēdes bija nozīmētas divas reizes nedēļā, t.s. Trasta komercbankas lietā, kurā ir 13 apsūdzēto, nozīmēta tikai viena sēde nedēļā, bet t.s. Latvenergo krimināllietā nozīmēta, vidēji rēķinot, nepilna viena tiesas sēde nedēļā.
“Bet manā gadījumā šāda tiesas sēžu intensitāte nozīmēta tādēļ, ka procesa organizācijā tika ierauta arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja, kura saņēma par to politiskus norādījumus. Viņa mīļā miera labad lēma: priekš kam lieki kreņķi – norādījumi jāpilda. Turpretī Kriminālprocesa likums nosaka, ka kriminālprocess nedrīkst neattaisnoti un nesamērīgi iejaukties privātajā dzīvē,” norādīja Lembergs.
“Bet te ir vēl viena nianse. Tiesas priekšsēdētāja, kura nav lietas dalībnieks, nezina lietas dalībnieku ģimenes sastāvu, veselības stāvokli un profesionālo darbību. Viņa lemj tīri aritmētiski. Nekur Eiropā tāds variants nav iespējams. Izrādās – Latvijas tiesa ir atkarīga no administrācijas. Jebkurš lēmums tiesā jāpieņem, uzklausot lietas dalībnieku viedokli. Kad tiesas priekšsēdētāja izdeva šo rīkojumu nozīmēt manā lietā grafiku – četras dienas nedēļā -, neviens procesa dalībnieks nebija klāt,” piebilda politiķis.
“Nākamais piemērs. Atrados mājas arestā. Prokurors noteica, kuri advokāti drīkst nākt pie manis – pārējie nedrīkst. Tādējādi man tika liegtas tiesības izvēlēties to advokātu, kuru es uzskatīju par vajadzīgu. Ja prokuroram nepatika kāds no maniem aizstāvjiem, viņš uzaicināja advokātu sniegt liecības. Mainījās advokāta statuss, un viņš mani vairs nevarēja aizstāvēt,” sacīja Ventspils mērs.
Tāpat tiesa liegusi viņam nolasīt lūgumus, norādot vien to, ka tie nav pamatoti, kā arī aizliegusi pilnībā iepazīties ar lietu. Tāpat Ventspils mērs nav saņēmis iespēju nopratināt visus lieciniekus, kamēr tika nopratināti 94 prokuroru liecinieki.
Lai arī pārkāpumi viņa lietā ir vairāki, Lembergs uzsver, ka likums sūdzēties par to nevienam pēc būtības neļauj.
Foto: F64
2,347 skatījumi