Laikā, kad pieaug masu mediju ietekme uz sabiedriskās domas veidošanu, arvien biežāk tiek diskutēts par objektīvu žurnālistiku un ziņu kvalitāti. Šajā kontekstā nevar nepieminēt arī mediju dažādo attieksmi pret politiķiem un dažādiem aktuāliem notikumiem Latvijā, kas ar gadiem kļūst arvien uzskatāmāka. Kamēr vieni mediji cenšas nodrošināt viedokļu balansu, citiem medijiem, šķiet, pie sienas ir piesprausts “melno politiķu” saraksts, un tā topa augšgalā neapšaubāmi atrodas Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Neraugoties uz Lemberga aktivitāti, itin bieži komentējot dažādas Latvijā plaši apspriestas tēmas, tai skaitā nodokļu reformu, veselības un izglītības reformu, vadošie Latvijas mediji lielākoties šo viedokli cenšas ignorēt, tajā pašā laikā nepalaižot garām nevienu izdevību paust negatīvu viedokli par Ventspils mēru.
Ja pieņemam, ka privātie mediji pavisam mierīgi varētu būt politiski angažēti par labu kādam konkrētam politiskam spēkam, tad Latvijas sabiedrisko mediju uzdevums tomēr būtu nodrošināt kvalitatīvu, uzticamu un daudzpusīgu saturu sabiedrībai. Diemžēl attiecībā uz Ventspils mēru šis princips bieži vien netiek ievērots. Vēl vairāk – laikā, kad Ventspilī tiek atvērtas jaunas rūpnīcas, termināli, kultūras objekti vai notiek kāds vērienīgs pasākumus – Latvijas Televīzija vai Radio pilsētu cenšas ignorēt. Toties, ja rodas iespēja sapīt Lemberga vārdu ar aizdomīgām personām, tad sabiedriskie mediji būs rindā pirmie, kas to izdarīs. Tāpat Lembergs jau kādu laiku netiek aicināts uz intervijām vai diskusiju raidījumiem tiešraidēs, kamēr viņa vietu ieņem mazāk pieredzējuši un ne tik populāri politiķi vai eksperti.
“Ja kaut ko runā par Ventspili vai mani un to sižetu ir gatavojis Edgars Kupčs vai [Ivo] Leitāns, vai [Nellija] Ločmele, tur jau iepriekš zināms, kas būs šajā raidījumā. Tie būs meli, meli un vēlreiz meli, un tas būs politiski pasūtīts nomelnošanas raidījums par un ap Ventspili un saistībā ar mani,” iepriekš medijiem izteicies Lembergs.
Pēc viņa sacītā, kas tas vispār ir par žurnālistu, kura gatavotā raidījuma sižets un politiskais vērtējums jau ir iepriekš zināms. “Tas nav žurnālists, bet politiķis,” uzskata Ventspils mērs.
Lai arī viens no žurnālistu galvenajiem uzdevumiem ir garantēt sabiedrībai patiesas un pārbaudītas informācijas saņemšanu, nereti nākas secināt, ka ne vienmēr mēs varam ticēt visam, ko redzam, lasām vai dzirdam plašsaziņas līdzekļos, jo mediju dienaskārtība Latvijā, visticamāk, ir pakārtota kādām konkrētām interesēm. Cita izskaidrojuma tam, ka vienas personas viedoklis tiek tikpat kā izslēgts no plašsaziņas līdzekļiem, šobrīd nav.
2,628 skatījumi