Veselības ministres amata kandidāte Ilze Viņķele (AP) ir pārliecināta, ka veselības apdrošināšanas iemaksas nebūs tās, kas veidos veselības budžeta “lauvas tiesu”, līdz ar to šajā jautājumā valdībai būs jāpieņem politiskas izšķiršanās.
Intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” Viņķele norādīja, ka izmaiņu veikšana veselības aprūpes finansēšanas sistēmā būs viņas pirmais darbs, ja viņa kļūs par veselības ministri. Pēc viņas domām, nav pieļaujama situācija, kad cilvēki tiek diskriminēti pēc nodokļu maksāšanas statusa.
“Mēs esam situācijā, kad jaunā veselības apdrošināšanas sistēma nedarbojas. Tā nav ne solidāra, ne obligāta, ne taisnīga,” norādīja Viņķele.
Tajā pašā laikā Viņķele atzina, ka viņai pašlaik nav ļoti skaidra redzējuma, kādu modeli likt veselības apdrošināšanas vietā, tomēr iespējas esot vairākas. Piemēram, veselības aprūpes finansējumu vairot caur darbaspēka nodokļa palielināšanu, vai variants, ka papildus nauda tiek gūta caur vispārējiem nodokļu ieņēmumiem, ēnu ekonomikas apkarošanu u.tml.
Politiķe pieļāva, ka Saeimas atbildīgā komisija jau šodien varētu atbalstīt likuma izmaiņas, lai veselības apdrošināšanas sistēmas spēkā stāšanās laiku atliktu uz 1. jūniju vai 1. jūliju, lai valdībā varētu “salāpīt šos caurumus”. “Jādiskutē, ko mēs ar šo apdrošināšanas sistēmu gribam panākt,” piebilda deputāte, norādot, ka apdrošināšanas iemaksas neveidos veselības budžeta “lauvas tiesu”.
Kā ziņots, no 1. janvāra Latvijā ieviesta valsts veselības apdrošināšana, kas paredz valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.
Veselības apdrošināšanas iemaksas 2019. gadā noteiktas 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,8 eiro gadā, 2020. gadā – 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.
Iedzīvotāji, kuri nebūs apdrošināti, varēs saņemt pamata “groza” pakalpojumus – ģimenes ārsta praksē sniegto ārstniecību (t. sk. izmeklējumus, kurus var interpretēt ģimenes ārsts), valstī noteiktās profilaktiskās pārbaudes, neatliekamo medicīnisko palīdzību, grūtnieču aprūpi, kompensējamos medikamentus noteiktām diagnožu grupām. Pamata grozā papildus arī iekļautas valsts prioritārās programmas – onkoloģija (t. sk. “zaļais koridors”) un programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.
Turpretim apdrošinātajiem iedzīvotājiem būs ievērojami plašāks veselības aprūpes piedāvājums papildus pamata “grozā” ietilpstošajam – speciālistu konsultācijas, plaši diagnostiskie un laboratoriskie izmeklējumi, plānveida ārstniecība slimnīcā, tajā skaitā operācijas, valsts kompensējamās zāles u.c.
Apmēram 90% Latvijas iedzīvotāju nav jāveic veselības apdrošināšanas maksājums, jo viņus jau ir apdrošinājuši darba devēji, veicot sociālās iemaksas, vai – jau minētajām sociāli atbalstāmo cilvēku grupām, pavisam 21 – valsts.
Foto: Pixabay
1,940 skatījumi