Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas vairāk nekā divus gadus ir veidojusi valdības kodolu un pierādījusi sevi kā politisko spēku, kas spēj efektīvi vadīt valsti, panākot būtiskus uzlabojumus teju visās svarīgākajās jomās, šobrīd atrodas ar vienu kāju ārpus koalīcijas. Skaidrs, ka politiskajai organizācijai, kurai 13. Saeimas vēlēšanas noslēgušās gana neveiksmīgi, valdības veidošanas sarunas varētu būt izšķirošas, jo terors pret ZZS katru dienu pieņemas spēkā. Taču tā vietā, lai atraidītu sitienus, zaļzemnieki tos vienkārši klusā vienprātībā pacieš.
Šogad, 13. Saeimas vēlēšanās, viena no lielākajiem zaudētājiem izrādījās tieši Zaļo un zemnieku savienība, kas zaudējusi gandrīz pusi mandātu un pavisam noteikti neveidos valdības kodolu. Jau no pirmās dienas ZZS atkāpusies no valdības veidošanas un tā vien izskatās, ka gandrīz jau samierinājusies ar opozīcijas lomu, ļaujot sevi dauzīt katram, kam vien tas ienāk prātā.
Vieni no lielākajiem “teroristiem” izrādījušies “konservatīvie”, kuru līderis Jānis Bordāns paziņojis, ka darīs visu, lai Zaļo un zemnieku savienības valdībā nebūtu. “Bez mūsu partijas līdzdalības šo valdību – būsim reāli – nesastādīs. Līdz ar to, es domāju, ka mūsu viedokli ņems vērā,” žurnālistiem izteicies Bordāns.
Zaļo un zemnieku savienība, ko JKP jau priekšvēlēšanu laikā samērā pamatīgi terorizēja, te aicinot ZZS premjeru Māri Kučinski nekavējoties apturēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu, norādot, ka tam ir vairākas koruptīvas afēras pazīmes, gan pieprasot finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas demisiju saistībā ar Latvijas starptautiskās reputācijas kritumu, gan pārmetot, ka ZZS sadarbības partnerim – Ventspils mēram Aivaram Lembergam – it kā pašam “pieder” premjerministrs un valsts prezidents, ir klusējot pacietusi visus šos pārmetumus.
Arī pēc tam, kad partiju apvienība “Attīstībai/Par!” rosinājusi dažādas nozares diskutēt darba grupās, uz ko JKP līderis novilcis sarkanās līnijas, norādot, ka valdībā ar ZZS neies, tāpēc nepiedalīsies arī šādā tematiskajā grupā, ZZS līderi nodemonstrējuši absolūtu mugurkaula trūkumu. ZZS tā saucamie līderi pat nespēj nosaukt konkrētu politisko spēku, kura vadībā vēlētos strādāt jaunajā valdībā.
Politiskās apvienības līderu klusēšana ir pilnīgi nesaprotama, ņemot vērā, ka nav tā, ka zaļzemniekiem nebūtu ar ko sevi aizstāvēt. Kaut vai paraugoties uz valdības sasniegto – pēdējos gados pieaudzis iekšzemes kopprodukts, palielinājusies minimālā alga, uzlabojušies demogrāfijas rādītāji un uzsāktas vērienīgas reformas izglītības un veselības jomā. ZZS stāsta, ka nekaunas par saviem padarītajiem darbiem un būtu gatavi strādāt, lai tos turpinātu, bet apvienības līderu retorika liecina gandrīz vai par pretējo.
ZZS visu šo laiku ir atļāvusi jebkuram runāt jebko, kas ienāk prātā, par politisko apvienību. Politiskais spēks, kas jau vairākus gadus vada valsti un nebūt ne sliktā virzienā, tagad ir gatavs palikt opozīcijā, un kā vārdā? Vai tāpēc, ka organizācijai trūkst spilgtu un izteiksmīgu līderu, kas runātu par tās sasniegumiem un izteiksmīgās vārdu kaujās noliktu pie vietas katru oponentu? Ja tā, tad šī lieta ir jālabo un jau pavisam drīz.
Foto: F64
2,898 skatījumi