Lai arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka sabiedrisko mediju uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu, uzticamu un daudzpusīgu saturu sabiedrībai, Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”, acīmredzot, ir atradis veidu, kā šo likumu apiet un uzmanības centrā izcelt, iespējams, sev simpatizējošus politiskos spēkus.
Svētdien, 9. septembrī, televīzijas ēterā iznākušajā raidījumā “De Facto” žurnālistes Ingas Šņores sagatavotajā sižetā par partiju solījumiem mazināt valsts pārvaldi, kurā tiek stāstīts par to, ka politiķi sola samazināt ministriju skaitu, piefilmētie materiāli pamatoti liek apšaubīt raidījuma objektivitāti un uzticamību. Vai sabiedriskajā medijā ir pieļaujams, ka skati ar atsevišķām partijām aizņem lielāko daļu sižeta laika, kamēr citas partijas pavīd vien uz dažām sekundēm, bet citas, kuras arī piedāvā samazināt valsts pārvaldi (ja pieņemam, ka sižets ir par to), neparādās vispār?
Sižetā, kurā vēstīts par to, ka vairums politiķu, kuri raujas pie varas, sola samazināt ministriju skaitu, un tiek atspoguļoti gan politiķu, gan ekspertu viedokļi. Tomēr tas šoreiz šķiet otršķirīgi, jo nepaliek nepamanīta īpaši glaimojošā un iztapīgā attieksme pret konkrētiem politiskajiem spēkiem, kuriem atvēlēti ļoti daudzi sižetā redzamie piefilmējumi – tajos redzami gan politiķi, gan partiju bukleti, logo un to biedru kongresi.
Īpaša labvēlīga attieksme šajā sižetā novērota pret liberāli noskaņotajiem politiskajiem spēkiem – “Attīstībai/ Par” un “Progresīvie”. Lai arī jaunākie partiju reitingi rāda, ka abi šie politiskie spēki ir samērā zemu novērtēti, proti, par “Attīstībai/Par”, pēc SKDS augusta datiem, balsotu vien 3,1%, bet par “Progresīvajiem” 0,9% respondentu, raidījumā piefilmētajā materiālā viņiem uzskatāmi atvēlēts lielākais ētera laiks. Varas partijas un citas, kuras atrodas reitingu topa augšgalā, tai skaitā Zaļo un zemnieku savienība, Saskaņa un KPV LV, sižetā redzami vien uz dažām sekundēm, tādējādi liekot apšaubīt žurnālistu objektivitāti un spēju nodalīt to personiskās simpātijas no tā, kas ir viņu tiešais uzdevums, proti, atspoguļot notikumus, ņemot vērā, pirmkārt, sabiedrības, nevis savas intereses.
Ņemot vērā faktu, ka sabiedriskie mediji tiek uzturēti par visu nodokļu maksātāju naudu, būtu tikai pareizi, ja ētera laiks tiktu sadalīts atbilstoši sabiedrības interesēm, nevis sižets tiktu papildināts ar divu, iespējams, sabiedriskajam medijam simpātiskāko, politisko spēku skatiem, ko būtībā varētu uzskatīt pat par netiešu reklāmu.
Ja pieņemam, ka sabiedriskie mediji strādā visu Latvijas iedzīvotāju interesēs, nevis politisko spēku, tad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) būtu jāpievērš īpaša uzmanība redzētajam LTV raidījuma sižetā, jo kā nākas, ka piefilmējumi ar diviem politiskajiem spēkiem aizņem dārgāko ētera laiku? Par ko tad sabiedrība maksā? Par “Attīstībai/Par” un “Progresīvo” reklāmu vai par daudzveidīgu un uzticamu saturu?
Tā vien liekas, ka ir pienācis arī pēdējais laiks pārskatīt valsts finansējuma pārdali sabiedriskajiem medijiem, citādi sanāk, ka tie kļūst par konkrētas partijas ruporu, un šeit jau ar sabiedrības interesēm vairs nav nekāda sakara…
3,104 skatījumi