Šodien, 2. augustā, piedaloties arī ministram Kasparam Gerhardam, VARAM un Latvijas pašvaldību savienības pārstāvjiem, norisinājās kampaņas “Mana jūra” noslēguma preses konference, iepazīstinot ar šī gada piekrastes atkritumu piesārņojuma izpētes rezultātiem, jau paveikto un vēl risināmo piekrastes tīrības uzlabošanā.
Kampaņa “Mana jūra” notiek jau septīto gadu un, diemžēl, kā liecina kampaņas atkritumu monitoringa izvērtējumu dati, pludmales ar katru gadu kļūst aizvien netīrākas – šogad uzrādot visā izvērtējumu vēsturē vissliktākos rezultātus. Atkritumu daudzums ir pieaudzis par apmēram vienu trešdaļu; gandrīz 60% no monitoringa laukumos atrastajiem atkritumiem ir plastmasa.
Vides izglītības fonda vadītājs, kampaņas “Mana jūra” eksperts Jānis Ulme atzīst, ka pašvaldību ieguldījums pludmaļu tīrības nodrošināšanā ar katru gadu palielinās – salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem daudz regulārāk tiek izvesti lielgabarīta atkritumi, daudzās vietās ir uzlabojusies pludmales apsaimniekošanas kvalitāte. Taču, kā liecina pieaugošais atkritumu piesārņojums, ar apsaimniekošanas uzlabošanu ir par maz, steidzami ir nepieciešami sistēmiski risinājumi.
“Atbilstoši apkopotajiem datiem 10% no piekrastes atkritumiem ir plastmasas maisiņi, savukārt ap 20% atkritumu ir iepakojuma depozīta sistēmas materiāli un vienreiz lietojamie trauki. Ir svarīgi cīnīties ne tikai ar sekām, ko rada vidē nonākušie atkritumi, bet arī ar piesārņojuma cēloni,” uzsver VARAM ministrs Kaspars Gerhards, “Valstī ir jāveido “zaļi” domājoša sabiedrība, veicinot iedzīvotāju paradumu maiņu. Kā vienu no motivējošajiem pasākumiem jāizceļ bezmaksas plastmasas maisiņu aizliegums no nākamā gada un pilnīgs to aizliegums no 2025. gada. Turklāt ievērojamu motivāciju dzērienu iepakojumus atgriezt otrreizējai pārstrādei sniegs arī iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana Latvijā.”
Šim viedoklim piekrīt arī Vides izglītības fonda vadītājs, kampaņas “Mana jūra” eksperts Jānis Ulme: “Vairāk nekā puse no atkritumiem pludmalēs ir plastmasas atkritumi, tie sastāda pusi no TOP 10 izplatītākajiem atkritumu veidiem, tāpēc problēmas risinājumi ir saistīti tieši ar šo atkritumu veidu. Bez pilnvērtīgas depozīta sistēmas ieviešanas, kas vērtējama kā prioritāra, citi steidzami veicamie pasākumi ir plastmasas maisiņu un vienreiz lietojamo plastmasas trauku lietošanas ierobežošana, putuplasta pārtikas trauku lietojuma ierobežošana, daudz ambiciozāks dabas resursu nodokļa paaugstinājums vienreiz lietojamai plastmasai un plastmasas iepakojumam, kā arī sistēmiski uzlabojumi atkritumu šķirošanā un apsaimniekošanā piekrastes zonā.”
“Mēs nedrīkstam pieļaut aizbildinājumu, ka noslogotās pludmales ir netīrākas, jo 21. gadsimtā ir jābeidz domāt, ka cilvēku klātesamību dabā un atkritumus saista vienādības zīme,” uzsver eksperts.
Latvijas Pašvaldību Savienība savukārt uzsver pastāvīga finansējuma nepieciešamību kvalitatīvas un regulāras piekrastes pārvaldības nodrošināšanai. Šobrīd pludmales apsaimniekošanas kvalitāte ir paaugstinājusies pateicoties finansējuma piešķiršanai, kas, diemžēl, jau rudenī beigsies.
“Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu sākot no 2015. gada valsts īpašumā esošā piekrastes josla tika nodota valdījumā pašvaldībām bez atbilstoša finansējuma papildus funkcijām,” stāsta Gunta Lukstiņa, Latvijas Pašvaldību Savienības padomniece attīstības un plānošanas jautājumos, “2017. gada nogalē, pateicoties VARAM, tika rasts daļējs risinājums – 2018. gada vasaras sezonā no maija līdz oktobrim 17 piekrastes pašvaldības īsteno nacionālas nozīmes projektu “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana”, veicot piekrastes joslas apsaimniekošanu, tajā skaitā arī atkritumu un beigto dzīvnieku savākšanu, un tās labiekārtošanu. Tomēr jau tagad var teikt, ka, lai nākotnē visa Latvijas valstij piederošā un pašvaldībām un valsts institūcijām valdījumā deleģētā piekraste tiktu kvalitatīvi pārvaldīta un kopta visa gada garumā, piekrastes pārvaldībai nepieciešams pastāvīgs finansējums.”
Piekrastes tīrāko pludmaļu TOP, 2018. gada vasara
(vietas, kur atkritumu daudzums nepārsniedz 100 atkritumu vienības 100 pludmales metros)
Latvijā jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumu rezultāti šosezon nesuši bēdīgākos rezultātus apsekojumu vēsturē – vidēji piekrastes 100 metros atrodamas 247 atkritumu vienības, no tām vairāk kā puse plastmasas un mākslīgo polimēru materiāli.
Vērtējot datus pašvaldību līmenī, situācija jūras piesārņojošo jomā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ir uzlabojusies Grobiņas novadā, Rojas novadā, Limbažu novadā, Pāvilostas novadā, Salacgrīvas novadā, Engures novadā, Saulkrastu un Rucavas novadā. Savukārt sliktāka situācija kā vidēji iepriekšējos gados ir konstatēta Mērsraga, Ventspils, Carnikavas, Dundagas, Nīcas novados, kā arī Ventpils, Liepājas, Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmalēs.
1,945 skatījumi