2018. gada sākumā Latvijā bija 269,8 tūkstoši jeb 13,9 % pirmspensijas vecuma (55–64 gadi) iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Katru gadu šīs vecuma grupas iedzīvotāju skaits palielinās – no 2010. līdz 2018. gadam vērojams pieaugums par 9,1 %.
Augstākais pirmspensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars 2018. gada sākumā bija Latgales (15,8 %) un Vidzemes (14,3 %) statistiskajos reģionos, zemākais – Pierīgas reģionā (12,8 %).
Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā republikas pilsētās un novados 2018. gada sākumā
35,8 % iedzīvotāju pirmspensijas vecumā dzīvo divu personu mājsaimniecībās ar laulāto vai partneri, 19,8 % – vienas personas mājsaimniecībās (no tiem viena trešdaļa ir vientuļie vīrieši un divas trešdaļas vientuļās sievietes). Trešdaļa (32,4 %) šīs vecuma grupas iedzīvotāju dzīvo mājsaimniecībās ar saviem pilngadīgajiem bērniem. Lielākā daļa iedzīvotāju pirmspensijas vecumā ir vecvecāku lomā – 57 % vīriešu un 65 % sieviešu (neatkarīgi no tā, vai dzīvo kopā vai atsevišķi no mazbērniem).
Mainās iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra – ja 2010. gadā 18,1 % iedzīvotāju bija vecāki par 65 gadiem, tad 2018. gada sakumā – 20,1 % no visiem iedzīvotājiem. Pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem nedaudz samazinājusies mirstība – 13,7 mirušie uz 1000 iedzīvotāju 2016. gadā, 13,4 mirušie – 2017. gadā, kas ir par 2,9 cilvēkiem vairāk nekā 2010. gadā. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju dzīves kvalitāte pamazām uzlabojas, lielāka uzmanība tiek pievērsta veselīgiem dzīves paradumiem un rūpēm par savu veselību.
2017. gadā pirmspensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātības līmenis Latvijā bija 62,3 %, kas ir par 5,2 procentpunktiem augstāks par ES vidējo rādītāju (57,1 %) šajā vecuma grupā.
Lielākā daļa (57,7 %) iedzīvotāju šajā vecumā savu veselību vērtēja kā vidēju un 22,4 % – kā labu vai ļoti labu. Kļūstot vecākiem, iedzīvotāju veselības stāvokļa novērtējumam ir tendence pasliktināties. Pirmspensijas vecuma sievietes biežāk nekā vīrieši savu veselību vērtē kā vidēju (attiecīgi – 59,6 % un 55,3 %).
2017. gadā 56,1 % respondents vecumā 55–64 gadi norādīja, ka sirgst ar kādu ilgstošu slimību vai ir ilgstošas veselības problēmas (58 % sieviešu, 53,7 % vīriešu). Salīdzinājumam, 45–54 gadu vecumā slimojošo ir 40,7 %, bet 65–74 gadu vecumā – 72,1 %.
Vairāk kā puse (53,4 %) pirmspensijas vecuma iedzīvotāju norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos 6 mēnešos ir ierobežojušas veikt ikdienas aktivitātes. Sievietēm un vīriešiem nav nozīmīgu atšķirību šajā vērtējumā (attiecīgi – 53,1 % un 53,7 %).
2,386 skatījumi