Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums samazināt finansējumu lauksaimniecībai Latviju jau kārtējo reizi atstāj pabērna lomā, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Kā zināms, EK publicējusi regulu priekšlikumus par Eiropas Savienības (ES) Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) 2021.-2027. gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Tiek paredzēts, ka nākamajā plānošanas periodā KLP lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15 %.
Lai arī saskaņā ar EK priekšlikumu tiešo maksājumu apjoms nesamazināsies tikai dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, mūsu valsts jau ilgstoši piedzīvo diskrimināciju no ES puses, uzskata Lembergs.
“Tiešo maksājumu līmenis Latvijas lauksaimniekiem uz viena hektāra ir ļoti zems. Ja mēs skatāmies, 2017. gadā Latvijai sniegtais atbalsts bija vismazākais – 150 eiro par hektāru,” skaidroja Lembergs, turpinot, ka, piemēram, Maltai bija 600 eiro, Grieķijai – pāri par 500 eiro, Nīderlandei – 430 eiro, bet Beļģijai – 380 eiro par hektāru.
“Mēs esam pilnīgi pabērna lomā, un tie, kas dzied slavas dziesmas par Eiropas Savienību, vai var atbildēt, kā tas var būt, ka Latvijai ir tikai 150 eiro, bet Maltai 600 eiro? Vai tad mums ir citas mērvienības?” savu sašutumu neslēpa Lembergs. Viņaprāt, tā ir pilnīga nejēdzība, kas norāda uz Latvijas diskrimināciju.
“Tad jau redzēs, ko pie varas esošie panāks saistībā ar tiešmaksājumiem Latvijai, un, pirmkārt, jau Eiropas parlamenta deputāti ar Kariņu priekšgalā,” izteicās Ventspils mērs, norādot, ka, viņaprāt, Latvijai būtu jāsaņem vismaz 270 eiro par hektāru.
Jau vēstīts, ka Latvijai EK pašlaik paredz ļoti minimālu tiešo maksājumu pieaugumu – līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā. Jāatgādina, ka 2013. gada februārī ES Padome lēma, ka neviena no ES dalībvalstīm 2020. gadā nesaņems mazāk par 196 eiro par hektāru.
4,290 skatījumi