Ostu reforma ir milzīgs trieciens ne tikai Ventspils ostai un Rīgas ostai, kur arī visai tranzīta nozarei, intervijā “Ventas Balss” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
“Ostu pārvaldības modeli pēc PSRS sabrukuma Latvija 1993. gadā pārņēma pēc Rotderdamas ostas piemēra, tajā laikā tā bija lielākā pasaulē un attiecīgi arī Eiropā. Šis modelis savu dzīvotspēju pierādīja 25 gadus. Ostas valdē bija četri pārstāvji no pašvaldības un četri – no valdības. 2019. gada decembrī pēkšņi viss tika izmainīts un pašvaldības pārstāvji tika izmesti, un to sauca par ostu reformu. Modelis kļuva ļoti līdzīgs tam, kāds bija padomju laikā, kad Ventspils ostu pārvaldīja valsts,” norādīja Lembergs.
Runājot par rezultātiem šādai rīcībai, viņš norādīja, ka kravu apgrozība Ventspils ostā 2023. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājusies divas reizes, un “tas arī bija gaidāms, jo ostu sāka pārvaldīt rīdzinieki.”
“Tagad, kad Kariņa valdības vietā nākusi Siliņas valdība, ir kaut kāda sakustēšanās, bet, ar ko tā beigsies, absolūti nav zināms. Šī tā saucamā reforma ir milzīgs trieciens ne tikai Ventspils ostai un Rīgas ostai, kur arī ļoti būtiski samazinājusies kravu apgrozība, bet vispār visai tranzīta nozarei, jo faktiski Kariņš paziņoja, ka tranzīts Latvijai nav vajadzīgs. Tātad starptautiskajā darba dalīšanā transporta jomā Latvija no savām ģeogrāfiskajām priekšrocībām oficiāli atteicās. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šobrīd Latvijā ir tik dziļa sociālekonomiskā krīze,” uzskata Lembergs.
1,122 skatījumi