Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktās darbības nav bijušas pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu izglītības nozarei nepieciešamo pedagogu sagatavošanu un kopā ar izglītības iestāžu dibinātājiem un vadītājiem sekmētu pedagogu noturību profesijā, liecina Valsts kontroles revīzija.
Katru gadu tiek sagatavoti vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu, un 81 % absolventu uzsāk darbu nozarē. Tomēr 33 % jauno pedagogu pamet darbu izglītības nozarē jau pirmo piecu gadu laikā. Pedagogu trūkuma cēloņi ir ne tikai pedagogu ataudzes plānošanas nepilnības un nespēja sagatavot nepieciešamo pedagogu skaitu, bet arī citi ar pedagoga darba atbalstu un nodrošinājumu saistīti faktori.
Valsts kontrole revīzijā ir izvērtējusi pedagogu pieprasījuma plānošanu un piedāvājuma nodrošināšanu un analizējusi, kādi uzlabojumi veicami, lai labāk rūpētos par pedagogu noturību profesijā.
“Cilvēkresursi ir bagātība, par kuru ir jārūpējas un kura ir jālolo. Diemžēl revīzijā esam secinājuši, ka atbildīgo institūciju īstenotā pārvaldība nav bijusi tāda, lai sagatavotu nepieciešamos pedagogus un motivētu jaunos speciālistus palikt šajā profesijā. Revīzijā veicām pedagoģijas studentu un pedagogu aptauju, kurā viedokli izteica vairāk nekā trīs tūkstoši respondentu. Saskaņā ar iegūtajiem datiem pedagogiem uzsāktā darba skolā turpināšanai visvairāk nepieciešama ir izglītības sistēmas stabilitāte, paredzama un konsekventa sistēmas attīstība, profesionālais atbalsts un nodrošinājums darba pienākumu veikšanai. Protams, arī atlīdzībai par padarīto darbu ir liela nozīme pedagogu motivācijai darbam izglītības sistēmā,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.
Pedagogu ataudze netiek plānota efektīvi, kas sekmētu nozarei nepieciešamo pedagogu sagatavošanu un noturību profesijā. IZM īstenotā valsts budžeta studiju vietu plānošana nav balstīta uz kvalitatīviem un pilnīgiem datiem par pieprasījumu, bet gan pamatā balstās uz iepriekšējos gados pedagoģijas izglītības programmās pieteikušos un uzņemto studentu skaitu. Ne visos mācību priekšmetos pēdējos sešos gados sagatavoto speciālistu skaits ir pietiekams. Piemēram, dabaszinību, ģeogrāfijas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas priekšmetos pensijas vecumu sasnieguši 498 jeb 8 % pedagogu un tuvu pensijas vecumam ir 1108 jeb 17 % pedagogu, bet sagatavoti tikai 180. Savukārt ļoti pieprasīto speciālās izglītības pedagogu un sociālo pedagogu studiju vietu skaits pēdējos sešos gados sarucis par 72 %.
Lai gan vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par tās nodrošināšanu ar pedagogiem, tomēr iespējas pieņemt darbā pedagogu var ietekmēt trūkumi pedagogu ataudzes plānošanā. Vienlaicīgi revīzijā secināts, ka dati par iemesliem, kāpēc pedagogi pārtrauc darba attiecības, netiek uzkrāti un analizēti.
Nepārtrauktas izmaiņas izglītības sistēmā, mācību materiālu trūkums, neapmierinātība ar atalgojumu, neziņa par nākotni (saistībā ar plānotajām reformām) – šie ir tikai daži iemesli, kāpēc aptaujātie pedagogi 2023./2024. mācību gadā ir vēlējušies pārtraukt darba attiecības.
Vidēji 65 % studentu jau studiju laikā ir nodarbināti izglītības nozarē. Tas skaidrojams ar lielo pedagogu pieprasījumu un arī sociāli ekonomiskiem apstākļiem. Studentu aptaujas rezultāti rāda, ka 39 % studentu darba attiecības ir būtiski ietekmējušas mācībām veltīto laiku. Valsts kontroles ieskatā, pirmā kursa pilna laika klātienes studentu nodarbinātība, kas svārstās no 0,80 līdz 0,89 slodzēm, ir ļoti augsta un atstāj ietekmi uz kvalitatīvu mācība procesa nodrošināšanu.
Lai gan par pedagogu ir tiesības strādāt arī personai, kura tikai apgūst pedagoģisko izglītību, IZM līdz šā gada jūnija sākumam nav izstrādājusi un ierosinājusi normatīvo aktu grozījumus, kas noteiktu, pie kādiem nosacījumiem izglītības iestādē par pedagogu var strādāt persona, kura tikai apgūst pedagoģisko izglītību, lai neciestu mācību procesa kvalitāte izglītības iestādē, studentiem neradītu pārslodzi, izdegšanu un netiktu atstāta negatīva ietekme uz studiju programmas kvalitatīvu apgūšanu.
Jāatzīmē, ka IZM ir veikusi vairākas darbības (pasākumus), lai mazinātu pedagogu trūkumu izglītības nozarē, tomēr ne visas ir bijušas labi pārdomātas un efektīvas. Turklāt lielākā daļa darbību ir uzsāktas tikai 2023./2024. mācību gadā, kas, ņemot vērā pedagogu trūkumu nozarē, Valsts kontroles vērtējumā, tiek veiktas novēloti.
Pedagogiem ir nepietiekams profesionālais atbalsts, un kompetences pilnveides piedāvājums ir tikai daļēji balstīts pedagogu vajadzībās. Lai vismaz 8000 pedagogi regulāri pilnveidotu savu profesionālo kompetenci, katru gadu IZM no valsts budžeta tiek piešķirts finansējums līdz 1,2 milj. eiro, secina Valsts kontrole.
Tomēr pedagogi tikai daļēji saņem vajadzīgo profesionālo pilnveidi, jo pedagogu profesionālās kompetences pilnveides piedāvājumu atbildīgās institūcijas veido, pamatojoties uz politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, neapzinot un nenosakot pedagogu profesionālās pilnveides faktiskās vajadzības. Tikai 31 % skolotāju aptaujā norādīja, ka pēdējo trīs gadu laikā apmeklētie kursi atbilda viņu vajadzībām un nodrošināja nepieciešamo kompetences pilnveidi. Turklāt, Valsts kontroles vērtējumā, atbildīgās institūcijas nepietiekami vērtē īstenoto kursu kvalitāti un efektivitāti, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus. 53 % skolotāju norādīja, ka kursi nav nodrošinājuši nepieciešamo kompetences pilnveidi zemās kvalitātes dēļ, to apguvei ir pietrūcis laika vai tēmas neatbilda vajadzībām.
Pedagogam ir nepieciešamas arī profesionālā atbalsta personas – mentors, mācīšanās konsultants, izglītības metodiķis, mācību jomas koordinators –, kuras palīdzētu apzināties viņam nepieciešamās profesionālās pilnveides vajadzības un nodrošinātu nepieciešamās zināšanas un prasmes, ko pielietot mācību stundās. Tomēr pedagogu profesionālā atbalsta pasākumiem valstī iztrūkst sistēmiska pieeja un to pieejamība ir arī atkarīga no katras pašvaldības finansiālajām iespējām. Aptaujā 79 % pedagogu norādīja, ka pēdējo trīs gadu laikā viņiem nav bijusi sadarbība ar mācīšanās konsultantu, bet izglītības metodiķi ir nodarbināti tikai 31 no 43 pašvaldībām un 119 no 584 vispārējās izglītības iestādēm.
Sociālais un emocionālais atbalsts pedagogiem ir atšķirīgs un daļēji pieejams. Pedagogu emocionālās veselības saglabāšanai būtu jāizveido emocionālā atbalsta sistēma. Par tās nepieciešamību liecina aptaujā iegūtie dati, proti, vismaz 85 % respondentu bieži izjūt paaugstinātu stresu, ko rada mācību materiālu trūkums, neskaidrība par atalgojumu, necieņa no skolēniem un viņu vecākiem un nesamērīga slodze. Savukārt 41 % pedagogu norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā darbavietā ir saskārušies ar emocionālo vardarbību.
Tikai 47 % pedagogu ir pilnībā apmaksāta veselības apdrošināšana, ko nodrošina pašvaldības. Lai 2024. gadā visiem vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem nodrošinātu veselības apdrošināšanu ar maksimālo pieļaujamo prēmijas apmēru, būtu nepieciešams aptuveni 18,2 miljoni eiro.
Būtiski faktori, kas ietekmē pedagoga vēlmi palikt profesijā, ir darba samaksa un darba slodze. Lai gan piešķirtais mērķdotācijas apmērs pedagogu darba samaksai ar katru gadu pieaug, 2023. gadā sasniedzot 371 milj. eiro, tomēr tas nav nodrošinājis izglītības nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumu vismaz līdz vidējam darba samaksas līmenim sabiedriskajā sektorā. Vidējā alga sabiedriskajā sektorā – 1397 eiro, vidējā algas likme pedagogiem svārstās no 1257 līdz 1780 eiro, vidējā bruto alga – no 485 līdz 1384 eiro.
Šobrīd noteiktais pedagogu slodžu sadalījums stundu vadīšanai ir līdz 65 %, bet citiem pienākumiem – ne mazāk kā 35 % no kopējās darba slodzes nedēļā. Tas neatbilst projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” noteiktajam pedagogu slodzes sadalījumam jaunā mācību satura un pieejas ieviešanai, kur tas norādīts 50:50. Izlases pašvaldībās noteiktais darba slodzes sadalījums nedēļā (65/35) nodrošināts 22 % līdz 42 % izglītības iestāžu pedagogiem. Slodzes sabalansēšanu nav iespējams nodrošināt pedagogu trūkuma un slodžu sabalansēšanas nodrošināšanai nepietiekami piešķirtā finansējuma dēļ. Jānorāda, ka tikai 18 % skolotāju uzskata, ka slodze šobrīd ir sabalansēta. Turklāt revīzijā konstatēts, ka ir skolotāji, kuri strādā divas, trīs un pat piecas slodzes, sasniedzot līdz 196 darba stundām nedēļā.
Spēkā esošais finansēšanas modelis “Skolēns pašvaldībā” nenodrošina skaidru, caurskatāmu finansējuma aprēķinu un nav balstīts pedagogu darba, t. sk. tā rakstura, pienākumu u. c. būtisku kritēriju, izvērtējumā. Pašvaldībās tiek pārdalīta mērķdotācija no izglītības iestādēm ar lielu izglītojamo skaitu (virs 600) uz izglītības iestādēm ar mazu izglītojamo skaitu (zem 45), liedzot izglītības iestāžu pedagogiem saņemt lielāku atlīdzību. Turklāt pedagogi joprojām savas atlīdzības apmēru jaunajam mācību gadam uzzina tikai mēnesi pēc tā sākuma, kas apgrūtina personīgo finanšu plānošanu.
Skolu tīkla reorganizācija daļā revīzijas izlases pašvaldību ir veikta tikai “uz papīra” – nevis likvidējot izglītības iestādes, bet pārveidojot tās par citas izglītības iestādes izglītības programmas īstenošanas vietām. Šāda pieeja nenodrošina ilgtspējīga izglītības iestāžu tīkla izveidi pašvaldībā un rada risku ekonomiskai līdzekļu izlietošanai skolu ēku uzturēšanai, tā vietā lai novirzītu finanšu līdzekļus pedagogu darba samaksas pieaugumam un veicinātu darba slodzes pieaugumu līdz pilnai slodzei. Izlases pašvaldību izglītības iestādēs arī novērojām, ka mācību procesa īstenošanā apvienotas vairākas klases, kurās ir mazs izglītojamo skaits.
1,332 skatījumi