Valsts kontroles vērtējumā, visos publiskās pārvaldes līmeņos ilgstoši trūkst politiskās gribas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs. Valsts kontrole atbalsta Tiesībsarga biroja viedokli, ka ar internātiem nedrīkst risināt transporta pakalpojumu pieejamības problēmas, vienlaikus uzsverot, ka internāti nav pieļaujami arī kā instruments ģimeņu sociālo problēmu risināšanai.
“Dzīvošana internātā ir pretrunā ar bērna tiesībām uzaugt ģimenē, kas ir svarīgi bērna pilnvērtīgai attīstībai. Internātu sistēma, kas Latvijā izveidojusies vēsturiski un tādējādi šķietami kļuvusi par normu, ir pieaugušo aizbildinājums, kas dod iespēju problēmu, kuras dēļ bērns nonāk šādā situācijā, nerisināt pēc būtības,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
Valsts kontrole pirms trīs gadiem publiskoja sistēmiskas revīzijas rezultātus speciālās izglītības jomā, kas guva plašu rezonansi, tostarp saistībā ar Valsts kontroles secinājumiem par internātiem kā slēptajiem bērnunamiem. Pēc revīzijas Izglītības un zinātnes ministrijai sniegti divi ieteikumi internātu darbības ierobežošanai un sakārtošanai, kas ieviešami sadarbībā ar Labklājības ministriju.
Sākotnēji atbildīgo ministriju darbības liecināja par šā jautājuma virzību – tika sagatavots likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”1, kurā ietverts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt detalizētu internātu darbības regulējumu un kas tādējādi ir būtisks priekšnosacījums, lai šis darbs turpinātos. Diemžēl pirms gada likumprojekts apstājās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pirmšķietami citu likumprojektā ietverto jautājumu dēļ.
“Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2023. gada 20. decembra sēdē detalizēti informējām par internātu darbības problemātiku un Valsts kontroles kritisko vērtējumu attiecībā uz ieteikumu ieviešanas līdzšinējo progresu. Atsevišķi deputāti izteica solījumu aktualizēt šo jautājumu, diemžēl rīcība nav sekojusi,” ar nožēlu atzīst M. Āboliņa.
Revīzijas laikā internāti pastāvēja gandrīz desmitajā daļā Latvijas izglītības iestāžu. Tajos kopā bija reģistrēti 4062 bērni, no kuriem 3415 apguva kādu no speciālās izglītības programmām. Turklāt katrs desmitais no šiem 3415 bērniem ar speciālajām vajadzībām bija bērndārznieks. Izlases kārtībā vērtējot konkrētu bērnu lietas, 75 % gadījumu revidenti konstatēja, ka dzīvošana internātā nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā.
Revidentu vērtējumā, dzīvošana internātā var būt izņēmuma gadījums – tikai tad, ja bērnam nav citas iespējas apgūt nepieciešamo izglītību. Ja dzīvošana internātā ir vienīgais risinājums, bērnam šajās “institucionalizētajās mājās” būtu jānodrošina mūsdienu izpratnei atbilstoši cilvēcīgi sadzīves apstākļi, tiesības uz atpūtu un privātumu, kā arī sadzīves prasmju apgūšanas iespējas, kam būtu jābūt, ja bērnam pēc mācībām būtu iespēja atgriezties īstās mājās. Tāpēc internāta pakalpojumam, tāpat kā jebkuram sociālajam pakalpojumam ar izmitināšanu, ir jābūt regulētam ar normatīvajiem aktiem, nosakot ne tikai minimālās higiēnas prasības, bet arī prasības, kādi sadzīves apstākļi un pakalpojuma saturs ir jānodrošina katrai izglītojamo vecuma grupai.
Kā ziņots, Valsts kontrole 2021. gadā publiskoja revīzijas rezultātus speciālās izglītības jomā. Revīzijā skaidrots, vai bērniem ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt viņu spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību. Diemžēl revīzijas secinājumi bija skaudri, jo trūkumi konstatēti ne tikai elementārās lietās kā patērētais laiks bērna izglītībai būtisku lēmumu pieņemšanā, fiziskā piekļuve lēmumu pieņemšanas vietām, bērnam svarīgākās informācijas mērķtiecīga apkopošana un izmantošana, bet arī nopietnākos jautājumos – joprojām eksistē internāti ar nepiemērotiem sadzīves apstākļiem, kas bērnus nošķir no ģimeniskas vides un sabiedrības kopumā. Tādēļ šīs jomas sakārtošanai Valsts kontrole aicināja uz steidzamu un izlēmīgu rīcību visos publiskās pārvaldes līmeņos.
1,265 skatījumi