Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) regulāri veic enerģētikas nozares monitoringu, un jau 2021. gada nogalē konstatēja, ka enerģijas (gan gāzes, gan elektrības) tirdzniecības komersanti attiecībā pret gala patērētājiem, kas ir juridiskie lietotāji, īstenoja praksi, uzstājīgi liekot izbeigt jau spēkā esošos līgumus, tā vietā piedāvājot ilgtermiņa līgumus par fiksētu summu. Ņemot vērā bažas par energoresursu pieejamību vidējā un ilgā termiņā, kā arī ģeopolitisko situāciju, līgumi lielākoties tika noslēgti par augstu fiksēto summu.
SIA “Depo DIY” valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis: “Arī mūsu uzņēmums bija to komersantu vidū, ar kuriem Latvenergo vienpusēji lauza līgumu par elektroenerģijas piegādi. Tomēr tā vietā, lai parakstītu jaunu līgumu ar augstām fiksētām cenām un gariem nelaušanas periodiem, mēs izvēlējāmies pirkt elektrību biržā un vairāk pievērst uzmanību elektrības taupīšanai. Ja pagājušajā gadā šis lēmums mums nesa zaudējumus, tad šī gada sākums savukārt liecina, ka esam izdarījuši pareizo izvēli un, ka energotirgotāju piedāvātās fiksētās cenas nav bijis ilgtspējīgs risinājums.”
Lai gan šobrīd energoresursu tirgus ir stabilizējies, no LTRK biedriem dažādās nozarēs izskanējušas indikācijas, ka šie ilgtermiņa fiksētie līgumi par ievērojami lielākām līgumu summām, salīdzinot ar tirgus cenu, rada būtisku risku uzņēmumu konkurētspējai un darbībai. Marta beigās veiktajā LTRK biedru ekspresaptaujā secināts, ka elektroenerģijas cenas fiksējusi apmēram 1/3 daļa aptaujāto LTRK biedru.
Biznesa augstskola “Turība” Finanšu daļas vadītājs Jānis Zeibots: “Ir jāmeklē risinājumi, kā valsts kapitālsabiedrības var elastīgāk rīkoties, lai nevis bremzētu, bet sekmētu uzņēmējdarbību Latvijā. Laikā, kad Latvijas izaugsmei nepieciešama ne tikai valsts kapitālsabiedrības, kas strādā ar peļņu, bet stabili augošs, eksportspējīgs komercsektors, iespējams, ir jāmeklē jauns tiesiskais regulējums vai jāpieņem politiski lēmumi.”
Lai arī Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi reformēt ES elektroenerģijas tirgus modeli, piedāvājot mehānismus labākai patērētāju, tostarp komersantu, aizsardzībai, pirms ierosinātās reformas spēkā stāšanās tā būs jāapspriež un par to jāvienojas Eiropas Parlamentam un Padomei. Tāpēc reformā piedāvātie risinājumi, piemēram, tiesības slēgt vairākus elektroenerģijas piegādes līgumus, regulētas mazumtirdzniecības cenas krīzes apstākļos, kā arī pilnvērtīgāka informācija par piedāvājumu pirms līguma parakstīšanas, ir būtiski apspriest arī nacionālā līmenī, jo salīdzinoši augstas energoresursu cenas līdz ES līmeņa reformas ieviešanai var būtiski negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.
Jāpiebilst, ka nolūkā pievērst uzmanību šai tēmai, LTRK ir vērsusies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā, Ekonomikas ministrijā un arī Klimata un enerģētikas ministrijā.
1,038 skatījumi