Aizsardzības ministrija (AM) sākusi pārrunas ar firmu “Zītari LZ” par līguma ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) izbeigšanu. Komentāru pēc gandrīz divu mēnešu klusēšanas TV3 raidījumam “Nekā personīga” sniedza arī NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš ir neapmierināts ar savu padoto rīcību, jo NBS līgumu noslēdza par 220 miljoniem eiro, kas neatbilda plānotajām budžeta iespējām.
Kriminālizmeklēšanu saistībā ar šo iepirkumu turpina arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Neoficiāli zināms, ka lietā iesaistīts ne vien bijušā aizsardzības ministra Arta Pabrika juridiskais padomnieks Valdis Verners, bet arī padomnieks nodrošinājumu reformas jautājumos Aivars Tiesnesis.
Armijas pārtikas iepirkums jau vairākās sēdēs apspriests arī Rīgas pilī, Nacionālās drošības padomes sēdēs. Valsts prezidents, kas ir arī armijas virspavēlnieks, uzskata, ka 220 miljonu vērtais līgums neatbilst NBS pasūtījumam. Apstākļos, kad Eiropā notiek karš un Latvijas aizsardzībai un drošībai jābūt starp visaugstākajām prioritātēm, šāda situācija esot nepieņemama.
“Situācija ir pilnīgi nepieņemama! Šāda veida iepirkums, kas ir pretrunā ar pasūtījumu – nevar un nedrīkstēja būt! Tas tomēr ir noticis. Tādēļ paralēli notiek trīs izmeklēšanas! Tas, ka ir pārkāpti iekšējie normatīvie akti, tas ir pilnīgi skaidrs. Tas ir 100 procenti! Tiem cilvēkiem arī būs jāatbild. Vai viņiem būs jāatbild arī tiesas priekšā kriminālprocesa ietvaros, to mēs redzēsim izmeklēšanai noslēdzoties,” norādīja Valsts prezidents Egils Levits.
Šobrīd atklāti vismaz divi rupji aizsardzības resora iekšējās kārtības pārkāpumi. Tika apietas drošības prasības un pieļauts, ka līgumā ieraksta summu, kam nav seguma budžetā. Pārtikas piegāde NBS pagājušā gadā izmaksāja 8,5 miljonus eiro. Tāda pati summa bija ieplānota arī šogad. Taču līgumā ierakstīts, ka tam tērēs 20 reizes vairāk.
Vaicāta, no kurienes radās 220 miljoni eiro, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) Centralizēto iepirkumu vadības departamenta vadītāja Māra Ozola februāra beigās norādīja: “Atbilstoši iekšējai kārtībai, summu, par kādu plānots slēgt līgumu – mums nodrošina pasūtītājs. Nacionālie bruņotie spēki.”
AM stāsta, ka 220 miljonus piecos gados esot aprēķinājuši NBS eksperti. Ņemta vērā inflācija, plānotais obligātais dienests, kā arī rezerves karavīru skaits, un konkursā uzvarējušās firmas administrēšanas izmaksas. Šie aprēķini uz iepirkuma komisijas galda parādījās pašā procesa noslēgumā pērn oktobrī. Par to atbildīgā persona bija majors Imants Freibergs – NBS Nodrošinājuma pavēlniecības štāba Apgādes pārvaldes Iepirkumu un līgumu daļas priekšnieks. Viņš uz izmeklēšanas laiku atstādināts. Atstādināts arī komisijas vadītājs Ēriks Ezeriņš, kurš līdz skandālam bija Nacionālās apvienības biedrs. Kāpēc neviens no iepirkuma komisijas locekļiem nepārliecinājās par aprēķinu pamatotību un savu piekrišanu deva arī deviņi eksperti no NBS, tagad skaidro ministrijas sāktā dienesta izmeklēšana.
Vaicāts, kā tika veidoti aprēķini, NBS komandieris Leonīds Kalniņš raidījumam “Nekā personīga” atbildēja: “Tos veica speciālisti, tie, kuri piedalījās komisijā. Un šī te pārbaude attiecas uz šīm te personām un uz (iepirkuma) komisijas darbu…Saistībā ar to, ka zināmā mērā ir neievērota procedūra, es, protams, neesmu apmierināts.”
Otrs pārkāpums saistīts ar drošības prasību apiešanu. Armijas iepirkums sastāvēja no divām daļām –karavīru un zemessargu apgādi miera laikos, kā arī rezervēm un armijas ēdināšanu kara gadījumā. Neskatoties uz to, konkurss notika pēc vienkāršās publisko iepirkumu procedūras, nevis atbilstoši aizsardzības jomai un speciālam likumam. Tādējādi Militārās izlūkošanas un drošības dienests neveica pretendentu vērtēšanu.
Kandidātus izslēdz no dalības konkursā, ja saskata draudus nacionālajai drošībai.
“Nekā personīga” jau stāstīja, ka konkursā uzvarējušās firmas “Zītari LZ” viens no līdzīpašniekiem zvērināts advokāts Modris Supe savulaik pārstāvējis Krievijas federācijas intereses darījumā par sanatorijas “Dzintarkrasts” īpašumtiesībām.
“Nevaru komentēt to, kas ministrijā ir noticis pirms manis, pirms manas stāšanās amatā. Tomēr ir saprotams un no pārbaudē sniegtajiem atzinumiem ir ļoti labi redzams, ka vienu brīdi konkrētā prasība pēc Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma likuma ievērošanas (kas noteiktu stingras prasības arī konkrētajiem uzņēmējiem un tas nozīmē arī drošības iestāžu pārbaudes), vienu brīdi šī prasība tika atmesta. Un iepirkums tika veidots pēc publisko iepirkumu likuma, kas šādas drošības prasības neparedz. Tas ir viens no ļoti lieliem, es teikšu tā, riskiem, un viena no lielākajām neatbilstībām (šajā iepirkumu procesā),” sacīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
Iepirkums sākās iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika no “Latvijas attīstībai” laikā. Trīs nedēļas pēc Iepirkumu komisijas izveides tajā iecēla papildus vēl vienu cilvēku. Tas bija Pabrika biroja jurists Valdis Verners. Verners ir viena no personām, kurai ir tiesības uz aizstāvību KNAB sāktajā kriminālprocesā. Taču viņš nav vienīgais no eksministra politiskā biroja, kurš figurē KNAB lietā.
Pēc neoficiālām ziņām, kriminālprocess sākts arī pret Aivaru Tiesnesi. Pabriks pazīst Tiesnesi no tiem laikiem, kad abi kopā darbojās Andra Šķēles dibinātajā “Tautas partijā”. Tiesnesis “Tautas partijā” bija arī ietekmīgā ģenerālsekretāra amatā, kas nozīmēja arī atbildību par partijas kasi.
13.tās Saeimas vēlēšanās Tiesnesis kandidēja no “Attīstībai/Par!” saraksta, bet parlamentā neiekļuva. Gadu viņš konsultēja VARAM ministru Juri Pūci kā ārštata padomnieks. Līdz 2020.gada februārī Tiesnesis kļuva par aizsardzības ministra Arta Pabrika padomnieku nodrošinājuma reformas jautājumos.
“Nekā personīga” rīcībā ir ziņas, ka trešā persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību krimināllietā, ir firmas SIA “Zītari LZ” izpilddirektors Juris Zeltiņš. Viņš ir dzīvesbiedrs firmas līdzīpašniecei un brālis Rīgas brīvostas pārvaldniekam. Ceturtais ir Ēriks Ezeriņš. Lieta sākta pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem – dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, kā arī neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Levits sacīja: “Katrā ziņā šis ir iepirkums, kur viss ir nogājis šķībi. Un tādēļ tas ir radikāli jālabo. Un, protams, tas (līgums) nevar tikt turpināts.”
Ministrija šonedēļ sākusi pārrunas ar firmu “Zītari LZ” par līguma pārtraukšanu, raidījumam “Nekā personīga” apstiprināja aizsardzības ministre. Vienošanās gadījumā valstij būs jāatmaksā firmai līdzekļi, ko uzņēmums iztērēja e-platformas izveidei. Caur šo digitālo rīku bija plānota ikdienas pārtikas produktu ražotāju un piegādātāju atlase. Ja vienoties neizdosies, līgums būs jālauž. Tādā gadījumā paredzami tiesu darbi. Un zaudējumus valstij grūti prognozēt.
“Aizsardzības ministrija darīs visu iespējamo, lai mēs varētu šo jautājumu atrisināt, lai līgums tiktu pārtraukts. Un visas uzņēmēju prasības tiks rūpīgi vērtētas. Līgums ir ļoti apjomīgs. Un pietiekami sarežģīts. Bet saku vēlreiz, valsts intereses ir jāievēro,” saka aizsardzības ministre.
Vaicāta, vai naudas summa līguma izbeigšanas gadījumā būtu piedzenama no amatpersonas, kas piedalījās iepirkumā un bija par to atbildīgas, Mūrniece atbildēja: “Tas viss ir jāvērtē. Gribu teikt, ka dienesta izmeklēšana pret konkrētām amatpersonām ir noslēguma stadijā. Un es ļoti gaidu šos pēdējos ziņojumus, lai mēs varam arī pieņemt lēmumu attiecībā uz šīm amatpersonām.”
Sistēmisku revīziju par šo armijas iepirkumu sākusi arī Valsts kontrole. Bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzsver, ka šobrīd Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jādarbojas vienoti kopā ar AM, lai atjaunotu reputāciju, ko šis iepirkums armijai sagrāvis.
“Vissāpīgākais no mana viedokļa ir, ka manis paša darbs, ka tur ir ieguldīts, tas zināmā mērā šobrīd tiek apšaubīts. Šī reputācija ir iedragāta. Un tas šai brīdī, kad notiek karš mūsu mājas pievārtē, tas ir satraucoši. Es ceru, ka šī izmeklēšana būs pietiekoši ātra. Lai pietiek drosmes tiem cilvēkiem atzīt, ka ja nu reiz ir sanākusi ķibele, nu tad uzņemamies atbildību, nevis kaut kādā veidā mēģināt nogrūst uz citiem. Jo gan NBS, gan aizsardzības ministrs ir viens vesels,” saka Bergmanis.
NBS raidījumam “Nekā personīga” sacīja, ka firma “Zītari” patlaban pilda noslēgto līgumu un nodrošina ar pārtiku produktu piegādi noteiktajā apjomā un termiņos.
Kāds būs piedāvājums līguma izbeigšanai no privātfirmas – neizdevās uzzināt. Līdz raidījuma tapšanai atbildes no kompānijas uz rakstiski nosūtītajiem jautājumiem “Nekā personīga” nesaņēma.
Foto: Latvijas armija
1,218 skatījumi